Lai gan Guna Rukšāne šo
grāmatu ir izveidojusi, tās tapšanā piedalījies prāvs ļaužu
pulks – dziesminieka draugi un laikabiedri. Te apkopotas
atmiņas, sarunas, bagātīgs faktu un fotomateriālu klāsts, taču pats
galvenais ir noskaņa. Brīva un dabiska, sirsnīga un atklāta kā
dziesminieka dzīve.
Haralds Sīmanis: “Es neesmu revolucionārs. Viņš nav brīvs.
Revolucionārs reaģē uz katru kustību, teicienu, uz visu. Manī ir
dumpīgums. Un dumpīguma skaistums ir brīvība.” (182.
lpp.)
Baznīcu jumti un brīvdomīgas dziesmas, atmodas laiks un Vides
aizsardzības klubs, Cēsis kā viduspunkts un maģistrāle startam uz
sevi pašu. Atmiņas un atklāsmes, ar kurām dalās Haralda Sīmaņa
draugi un tuvākie. Blīvs un patiesīgs teksts, kura spraigums
atgādina: laiks nav tik svarīgs kā cilvēks un viņa apņemšanās.
Dzīvi katrs veido pats un katrs tajā pats iekārto savu dvēseli kā
putnu ligzdā. Haralds Sīmanis visu mūžu ir bijis sirdsapziņas
dziesminieks un kā tādu viņu atminas un mīl klausītāji, draugi un
domubiedri. Arī tie, kuri ar viņu sastapušies vien koncertos vai
ierakstos, tā sacīt – tikai caur dziesmām.
“Kad Vides aizsardzības klubs talku kustībā posa un izmazgāja
padomjlaika un ignorances aizlaisto Latviju, Haralds Sīmanis bija
neatņemama procesa daļa, lai gan viņa vieta bija īpaša. Viņš pēc
būtības darīja savu dziesminieka darbu – atrast pasaulīgos darbos
pārpasaulīguma zeltu,” grāmatas pēcvārdā raksta Latvijas Radio
žurnāliste Anda Buševica.
“Grāmata ieinteresēs arī vēsturniekus un ikvienu lasošo cilvēku, jo
esmu centusies parādīt arī laikmetu, kurā veidojās brīvību mīlošais
Haralds Sīmanis. Grāmatas tapšanā klāt stāvēja visa Latvijas
dziesminieku cilts, Haralda atbalstītāji un viņa mūzikas cienītāji.
Es nekad nebūtu uzdrošinājusies šo grāmatu sarakstīt, ja man nebūtu
tuva viņa mūzika ar savu neaptveramo dziļumu, ja gandrīz
pusgadsimta garumā nepazītu viņa cilvēcisko vienkāršību un garīgo
smalkumu. Šie piecdesmit gadi ietver čekas virsvadītos padomju
gadus, pirmsatmodas brīvības nojausmu un jau neatkarīgo Latviju.
Lai kāda ideoloģija valdītu, Haralda radošās izpausmes nemainās –
viņš ir patiess un nenopērkams gan cilvēciskajā, gan radošajā
aspektā, kur viņš ir viens tāds savā neatkārtojamā dziedātāja un
komponista pasaulē,” atzīstas autore Guna Rukšāne.
