Latviešu lasītāji jau pazīst E. Valtera zīmēto
Ķērpjbārdi, Uzroci un Puszābaku no Eno Rauda grāmatas
„Naksitrallīši”. Pirms 25 gadiem “Poķu grāmata”
(Pokuraamat) iznāca Igaunijā, un tā bija pirmā grāmata, kurai E.
Valters ir ne vien ilustrāciju, bet arī teksta autors.
“Poķu grāmata” tapusi Veru apriņķa Urvastē, uz
kurieni autors bija pārcēlies dzīvot 90to gadu sākumā. Pasakai
iedvesmu guvis, purvājos vērojot augstos un sausos grīšļu ciņus –
kāds dažāda izmēra zāļu puduris viņam atgādinājis ģimeni – vecākus
ar bērniem. Tālāk jau viņa fantāzija savdabīgajiem meža
iemītniekiem – poķiem iztēlojās arī degunu, acis un smaidu,
piedzīvojumu un darbošanās kāri, kā arī lustīgo iedabu.
Igaunijā grāmata izdota 7 reizes, “Poķu grāmatai”
sekoja “Poķu stāsti”, “Poķu ābece” un vēl vairāk kā desmit bērnu
grāmatas. Tās guvušas neskaitāmas godalgas un balvas dažādos
grāmatu konkursos, īpaši Nukitsa konkursā, kurā par mīļāko grāmatu
balso bērni. “Poķu grāmata” tulkota arī lietuviešu, krievu un
udmurtu valodā.
Saprotot, cik ļoti cilvēkam nepieciešama harmonija ar dabu,
E. Valters Igaunijas dienvidos netālu no Latvijas robežas sāka
veidot tematisko parku “Poķu zeme” (Pokumaa), kurš joprojām
darbojas un attīstās. Tajā ikviens var iejusties grāmatas
galveno tēlu lomā, paviesoties poķu namā, pastaigāties pa speciāli
iekārtotām meža takām, iepazīt dažādus augus, apskatīt E. Valtera
ilustrāciju un gleznu izstādi, pagatavot sev mazu poķīti, šūpoties,
nopērties pirtī vai piedalīties poķu skaitīšanas talkā.
Foto: Külli Leppik
E. Valters ir dzimis Tallinā 8 bērnu
ģimenē, viņa māte Emma ir latviete ar pirmslaulību uzvārdu Krūmiņš.
Mātes brālis grafiķis un karikatūrists Vilis Krūmiņš ir Latvijas
valsts ģerboņa meta autors. E. Valters viņu bērnībā neesot
sastapis, bet pēc onkuļa emigrēšanas uz Vāciju 1944. gadā viņam
palikušas mākslinieka eļļas krāsas un otas. E. Valters zīmēt
iemācījies pašmācības ceļā, jau skolas laikā gan reālistiski, gan
kariķēti skicējot filmu varoņus, klasesbiedrus un garāmgājējus,
apmeklējot izstādes un muzejus, kā arī pētot kāda vācu kareivja
atstātās mākslas grāmatas. Pēc pamatskolas beigšanas strādājis
dažādus darbus – par atslēdznieka mācekli, matrozi, transporta un
tipogrāfijas strādnieku, dekoratoru un gleznotāju, vēlāk arī teātrī
un kino, veidojot apģērba skices, afišas un plakātus u.c. Agri
sācis publicēt karikatūras avīzēs un žurnālos, kopumā izdevis
vairākus karikatūru krājumus. Mūža laikā ilustrējis vairāk nekā 250
grāmatas, tai skaitā E. Rauda, A. Pervikas, J. Krosa, L. Tungalas,
O. Lutsa, E. Nītas daiļdarbus.
E. Valters pēdējos 15 mūža gadus pavadīja Urvastē un Tallinā vairs
neatgriezās pat tad, kad 2001. gadā prezidents Lennarts Meri
aicināja uz Igaunijas Neatkarības dienas pieņemšanu, kā arī saņemt
viņam piešķirto Baltās Zvaigznes Ordeni.
No igauņu valodas tulkojusi Daila Ozola.
