Jaunā Līgava

Atgādināsim dažas no tām: “Zīds”, “Okeāns Jūra”, “Misters Gvins”, “Stikla pilis”… kopskaitā vairāk nekā desmit romāni un eseju krājums “Hēgeļa dvēsele un Viskonsinas govis”.

Alesandro Bariko, tāpat kā Haruki Murakami, ir savs rokraksts rakstniecībā – pietiek ar dažām teksta rindām, lai autors būtu nojaušams. Tā ir vēl viena no īpašībām, kas iezīmē panākumus, – šo rakstnieku vai nu lasa, izbaudot ik rindiņu, vai arī novēršas neizpratnē. Kas savaldzina un rosina ilgoties pēc Bariko darbiem, tos lasīt un pārlasīt, izbaudīt ik vārdu un ieteikt citiem? Droši vien daudzu faktoru kopums: valoda ir melodiska un dziļa, aplūkojamās tēmas rosina ielūkoties ne vien pagātnē, bet iespraucas arī tagadnē, aprakstīto ainu vienlaikus jutekliskais lēnums un vaļsirdīgais spilgtums, ikdienišķus notikumus pārvēršot leģendās un leģendas – daiļi uzzibsnījošā ikdienīgumā. Alesandro Bariko rada pasauli pasaulē, sakārto un piekārto esošo realitāti, parādot tās īpašo mirdzumu, kurš paslīd garām parastam vērotājam.

Tulkotāja Silvija Brice facebook domubiedru grupā “Izcilas grāmatas” par A. Bariko romānu “Misters Gvins” raksta: “Neatceros, kad pēdējo reizi esmu lasījusi grāmatu, kuru lasu tik lēni, lai teju katru teikumu apgrozītu pirkstos, apskatītu, nogaršotu, izjustu vēlreiz. Gribas, lai grāmata nebeidzas nekad. Tur ir pateikts nepasakāmais – un tik labi pazīstams, tikai melns uz balta nebija izteikts līdz šim. Man vienkārši trūkst vārdu.” To pašu varētu sacīt par ikvienu Alesandro Bariko romānu, un arī izdevējai Vijai Kilblokai, kura tikko izlasījusi “Jauno Līgavu” , ir viedoklis: “Autors ir virtuozs vārdu burvis, un ģeniāli virtuozs ir arī tulkojums.”

Alesandro Bariko (Alessandro Baricco, dz. 1958) ir slavens itāļu rakstnieks un mūzikas kritiķis. Viņa darbi tulkoti un izdoti daudzās pasaules valstīs, izpelnoties vairākas literārās godalgas, tostarp Selezione Campiello (Itālija) un Prix Médicis étranger (Francija).

Pieejama arī e-grāmata.

No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere.