Atgādināsim dažas no tām: “Zīds”,
“Okeāns Jūra”,
“Misters Gvins”, “Stikla pilis”… kopskaitā vairāk nekā desmit
romāni un eseju krājums “Hēgeļa dvēsele un Viskonsinas
govis”.
Alesandro Bariko, tāpat kā Haruki Murakami, ir savs
rokraksts rakstniecībā – pietiek ar dažām teksta rindām, lai autors
būtu nojaušams. Tā ir vēl viena no īpašībām, kas iezīmē
panākumus, – šo rakstnieku vai nu lasa, izbaudot ik rindiņu, vai
arī novēršas neizpratnē. Kas savaldzina un rosina ilgoties pēc
Bariko darbiem, tos lasīt un pārlasīt, izbaudīt ik vārdu un ieteikt
citiem? Droši vien daudzu faktoru kopums: valoda ir melodiska un
dziļa, aplūkojamās tēmas rosina ielūkoties ne vien pagātnē, bet
iespraucas arī tagadnē, aprakstīto ainu vienlaikus jutekliskais
lēnums un vaļsirdīgais spilgtums, ikdienišķus notikumus pārvēršot
leģendās un leģendas – daiļi uzzibsnījošā ikdienīgumā. Alesandro
Bariko rada pasauli pasaulē, sakārto un piekārto esošo realitāti,
parādot tās īpašo mirdzumu, kurš paslīd garām parastam
vērotājam.
Tulkotāja Silvija Brice facebook domubiedru grupā “Izcilas
grāmatas” par A. Bariko romānu “Misters Gvins” raksta: “Neatceros,
kad pēdējo reizi esmu lasījusi grāmatu, kuru lasu tik lēni, lai
teju katru teikumu apgrozītu pirkstos, apskatītu, nogaršotu,
izjustu vēlreiz. Gribas, lai grāmata nebeidzas nekad. Tur ir
pateikts nepasakāmais – un tik labi pazīstams, tikai melns uz balta
nebija izteikts līdz šim. Man vienkārši trūkst vārdu.” To pašu
varētu sacīt par ikvienu Alesandro Bariko romānu, un arī izdevējai
Vijai Kilblokai, kura tikko izlasījusi
“Jauno Līgavu” , ir viedoklis: “Autors ir
virtuozs vārdu burvis, un ģeniāli virtuozs ir arī tulkojums.”
Alesandro Bariko (Alessandro Baricco, dz.
1958) ir slavens itāļu rakstnieks un mūzikas kritiķis. Viņa darbi
tulkoti un izdoti daudzās pasaules valstīs, izpelnoties vairākas
literārās godalgas, tostarp Selezione Campiello (Itālija) un Prix
Médicis étranger (Francija).
Pieejama arī e-grāmata.
No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere.
