Turklāt raksta ar jaunam cilvēkam neparastu iejūtību un
pārsteidzoši dziļu dzīves izpratni, kuru guvusi, pati strādājot
pansionātā un slimnīcā.
Pārsteidzoši ir šo cilvēku – dažādu pansionāta istabiņu
iemītnieku – dzīvesstāsti paši par sevi, un pārsteidz arī jaunās
autores prasme no tiem izveidot augstvērtīgus literārus darbus,
kurus bieži vien caurvij neparasti, skarbi un pat traģiski
notikumi, tomēr tajos nav dzīves izskaņas izmisuma un bezcerības.
Nē, šajos stāstos ir jūtams mūža piepildījums un spēks – lai kāds
šis mūžs katram būtu bijis.
“Es iedvesmojos rakstīt un iedvesmojos dzīvot, uzkrāju sevī
viņu stāstu pieredzi un prātoju, cik milzīgs neredzams spēks viņos
ir par spīti smagumam kaulos. “Izstāsti mani tālāk…” –
reizēm man šķita, ka pansionāta sienās var dzirdēt šo cilvēku
dzīves mani uzrunājam. Un es liku uz papīra to, ko dzirdēju, ko
redzēju, ko nojautu, ko iztēlojos,” – tā par grāmatas
tapšanu stāsta Vineta Trimalniece. Par saviem varoņiem
viņa ievadā saka: “Man vienmēr ir patikuši veci cilvēki – viņos ir
kaut kas uzrunājošs, kaut kas mistisks un netverams. Viņi ir
apbrīnojami un neticami piepildīti ar dzīvi, ar notikumiem, kādi
nenāk ne prātā pat asprātīgākajiem stāstniekiem. Viņos mūžs līst
pāri.”
Vinetas Trimalnieces jaunā
grāmata liks lasītājam gluži vai taustāmi
sajust savās plaukstās katra viņas varoņa teju līdz galam satīto
dzīves kamolu, lai aizdomātos par dzīves patiesajām vērtībām un
ikviena cilvēka paša lomu sava likteņa veidošanā, lai apbrīnotu
prasmi, kāda piemīt ne katram, – prasmi būt līdzās, palīdzēt,
ieklausīties, uztvert būtisko, tomēr nevērtējot un neiejaucoties
citu cilvēku liktenī.
Kā grāmatas papildu vērtība jāpiemin arī mākslinieces Natālijas
Kugajevskas gaumīgais, vienkāršais, tomēr saturiski ļoti
“piepildītais” grāmatas vāka noformējums.
Lasiet un ļaujiet sevi pārsteigt!
Foto: Madara Rikveile.
Pieejama arī e-grāmata.