Vēstījums, kuru pirmajā personā stāsta zinātnieks,
pedants un rūcējs Duglass Pītersens, sākas ar viņa sievas Konijas
tā starp citu agrā rīta stundā izteikto paziņojumu: “Manuprāt, es
gribu tevi pamest.” Pēc divdesmit piecu gadu laulības, veiksmīgas
laulības, kurā piedzimis arī pašlaik septiņpadsmit gadus vecais
dumpinieks Albijs, pāra vienīgais dēls, kurš rudenī sāks mācības
tālu no mājām. Jā, šis ir brīdis, kad Duglasa un Konijas
dzīvē gaidāmas pārmaiņas, bet ne jau tādas!
Duglass ir pārsteigts, bet ne iznīcināts – vēl taču ir priekšā
lielais Eiropas ceļojums, kurš bijis paredzēts kā dāvana visai
ģimenei, pirms Albijs dodas mācīties.
Tā nu visi trīs dodas ceļā, lai Parīzē, Amsterdamā, Minhenē,
Venēcijā un Romā baudītu mākslu, brīvību un pēdējo vasaru kopā. Lai
gan Duglass no sirds mīl gan sievu, gan dēlu, jau pēc dažām dienām
trijotne nonākusi neapskaužamā situācijā. Ķilda seko ķildai,
pārpratumi un pārmetumi krājas, un vairs nav tālu līdz tam, ka
ikviens labais nodoms var pārvērsties savā pretmetā. Divdesmit
pieci gadi – tas ir daudz vai maz? Varbūt pārāk daudz?
Laikmetā, kad esam pieraduši izvairīties no grūtībām, jo
tās pārvarēt ir pārlieku apgrūtinoši, ilgtermiņa attiecību
piekritējs Duglass ir dīvains un dziļākas izpētes vērts. Brīvdomīgā
Konija un pusaudzis Albijs, iepazīti caur mīlošā vīra un tēva
skatījumu, arvien vairāk iegūst reālus apveidus un lasot brīžiem
kārojas iedunkāt katru no trim galvenajiem varoņiem – jo romāns
“Mēs” galvenokārt vēsta par to, cik grūti ir pa īstam otru
sadzirdēt un saprast – pat tad, ja mīli no visas sirds un
dvēseles. Jā, un arī par to, ka saprašana vispār ir ļoti
savāda lieta un tai ir daudzas un dažādas formas un gradācijas.
Autoram ir izdevies vērīgi un ar mīļu gaišumu parādīt ģimeni no
“iekšpuses”, atainojot gan labus, gan sliktus brīžus.
Bet vienlaikus romāns ir arī par mīlestību – mīlestību bez
nosacījumiem un prasībām.
Tie, kas lasījuši romānu vai skatījušies filmu “Viena diena”, jau
ir iepazinuši Deivida Nikolsa vēstījuma stilu, un ar romānu
“Mēs”
viņa stāstnieka talants ir kļuvis tikai izteiksmīgāks. Ne velti
Seattle Times raksta: “Romānu “Mēs” lasīt ir viegli un aizraujoši;
to varētu salīdzināt ar divu ceļojumu aprakstu, kurā viens ceļojums
mērāms kilometros, bet otrs – līdzpārdzīvojumos.”
Pieejama
arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
