Tas vēsta par kādu neparastu un gandrīz vai aizmirstu
personību – Jāni Vītiņu, Brīvības cīņu varoni, Lāčplēša ordeņa
kavalieri, pēcāk starptautisku slavu ieguvušo operas tenoru, kura
spožais belkanto stila dziedājums priecēja publiku visā
Eiropā.
Jānis Ūdris savos romānos par centrālajiem varoņiem izvēlas
galvenokārt reāli dzīvojušus cilvēkus – izcilas personības. Viņa
spalvai pieder “Ulmanis. Lielā Kārļa testaments”, “Meierovics. Trīs
Annas”, “Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts”, arī viens no
nesenākajiem romāniem
“Ivande Kaija. Sievietes dzelme”. Kā autors pats saka jaunā
romāna pēcvārdā, ir pēdējais laiks Jāņa Vītiņa vārdu darīt zināmu
ikvienam latvietim. “Tagad, kad zinu Jāņa Vītiņa titānisko devumu
mūsu valsts nosargāšanā un Latvijas starptautiskā prestiža
sekmēšanā, es ar klusēšanu akceptētu sarkano okupantu mērķi ne vien
atņemt Vītiņam dzīvību, bet arī izdzēst diženā latvieša vārdu no
tautas piemiņas. Jānim Vītiņam taču nav pat kapa vietas, var vien
pieņemt, ka viņa kauli balē Volgas deltas purvos pie Kaspijas
jūras.”
Rakstnieks sāka rakstīt dienā, kad Krievija iebruka Ukrainā, un, kā
pats atzīst, cerēja, ka punktu savam darbam pieliks dienā, kad šis
karš beigsies. Lai gan cerība nepiepildījās, punktu darbam autors
pielika 2023. gada 9. jūlijā, tālrādī vērojot Dziesmu svētku
noslēguma koncertu.
“Belkanto ešafota ēnā” sākas ar īsu, bet
kodolīgu Jāņa Vītiņa ģimenes un bērnības aprakstu, turpinājumā
pievēršoties jaunā cilvēka ceļam uz mūzikas virsotnēm.
Savas zemes patriots, talantīgs un brīnišķīgs mūziķis,
drosmīgs karotājs un nopietns ģimenes cilvēks – bet arī kaislības
viņam nav svešas. Autors Jāni Vītiņu rāda daudzpusīgu un
interesantu, viņa dzīvi samērojot ar laikmetu, kurā Vītiņam bija
jādzīvo. Latvija kā pilnvērtīga valsts citu Eiropas valstu saimē,
vēstures lielie un mazie notikumi, personības, kuras atstājušas
pēdas pasaules mērogā, – tas viss un vēl daudz vairāk sastopams
šajā romānā, sniedzot prasmīgi veidotu ieskatu divdesmitā gadsimta
pirmās puses reālijās. Jānis Vītiņš dzīvoja laikā, kad viņa
pasaules vērtības sabruka un cilvēku likteņi piedzīvoja
neiedomājami traģiskus pavērsienus divu lielvaru naidīgajā sadursmē
– un arī viņa liktenis izrādījās nolemts. Kopā ar Leonīdu Breikšu,
Aleksandru Grīnu un daudziem neatkarīgās Latvijas politiķiem viņš
mūža beidzamās dienas pavadīja Astrahaņas cietumā.
Šis romāns ir kā himna Jāņa Vītiņa un citu varoņu piemiņai. Godāsim
to!
Pieejama arī e-grāmata.
