Gaidīju šo grāmatu jau brīdī, kad otrais Zvaigznes ABC rīkotais fantāzijas un fantastikas stāstu konkurss noslēdzās. Diemžēl pašai neizdevās uzrakstīt derīgu īso stāstu, tāpēc vēlējos redzēt, kas tad sanācis citiem. Varētu teikt, ka esmu gan apmierināta, gan reizē daļēji vīlusies - pirmais stāstu krājums "Purpura karaļa galmā" man tomēr patika mazliet vairāk.
 
Šo krājumu veido divdesmit stāsti, kas ieguva atzinību otrajā fantāzijas un fantastikas stāstu konkursā “Sapņu laiks”. Autoru vidū ir gan jau pazīstami un populāri latviešu rakstnieki, gan debitanti.
 
Kad ieraudzīju grāmatas noformējumu, biju patiešām sajūsmināta un vēlējos ātrāk tikt līdz stāstam, kura nosaukums izmantots krājuma virsrakstā. Un drīz vien izrādījās, ka Džeinas Tamuļevičas "Zilie jūras vērši" arī iesāk grāmatu, un tad nu arī nāca pirmais vilšanās vilnis. Laikam nevajadzēja gaidīt fantāzijas stāstu par nārām un citiem jūras mošķiem, jo rezultātā izlasīju kaut ko citu, distopisku, turklāt jau vairākkārt lasītu. Var teikt, ka tieši pirmā stāsta dēļ sāku skatīties uz grāmatu skeptiski.
 
Tomēr pēc kaut kā laba nevajadzēja gaidīt ilgi, jo krājums turpinās ar trīs Annas Kalnas stāstiem - "Domracis", "SIA Harons" un "Skārda mūza Melānija". Šie stāsti patiešām likās ļoti interesanti un satriecoši (īpaši satriecošs bija "SIA Harons"), arī autores rakstīšanas stils piesaistīja.
Savukārt "Skārda mūza Melānija" aizskāra tēmu, kas ir aktuāla jebkāda veida māksliniekam - iedvesma jeb tā sauktā mūza, vai tā pastāv un kur to meklēt -, tāpēc arī man bija ļoti svarīgi uzzināt, kā tad šis stāsts noslēgsies.

"Es esmu lietus, ar ko kopā pasaule noraud nost savu pagātni."

Arī nākamais stāsts - Lilijas Berzinskas "Filemons" - mani uzrunāja. Sākumā gan nevarēju saprast, kas šajā stāstā ir fantāzijas elements, taču beigu beigās tas izrādījās kaut kas bīstams un reizē arī ļoti vilinošs...
 
Dīvainā kārtā arī Lāsmas Ģibietes "Torņkalna dvēsele" piesaistīja manu uzmanību. Tā kā paredzēju, ka stāsts būs par spoku, gaidīju kaut ko, kas atgādinās citur lasītos stāstus par aizkapa dzīvi un spokošanos. Bet viss izrādījās pavisam citādi - gan autores stils, gan fakts, ka viss norisinās tepat Torņkalnā, bija ļoti oriģināli. Stāstam viens mīnus - beigās īsti nesapratu, kādēļ Elizabetei vajadzēja pamest savas mājas.
 
Šoreiz sanāca papriecāties arī par plašo zinātniskās fantastikas klāstu. Gan iecienītā apokalipse Jāņa Valka stāstā "EMP", gan ceļošana laikā Armanda Skuteļa darbā "Zagļi", neaizmirsīsim arī Gunta Eņģeļa "d3" un varoņu mācīšanos rakstīt, atrodoties uz kosmosa kuģa.
 
Vairākus stāstus diemžēl neizpratu līdz galam, kaut kas pietrūka. Dažus lasot, pat likās, ka no tā varētu iznākt vesels vismaz 300 lapu romāns, ik pa retam kaut kas garlaikoja. Nedomāju, ka kāds no stāstiem prātā paliks uz ilgu laiku, tomēr stāstu krājumu noteikti ir vērts izlasīt - pavisam noteikti vairākumā stāstu idejas  ir lieliskas!
 
7/10

Jekaterina Kavecka, readingthroughlines.blogspot.com, 07.02.2015.