Par to, ka Laurai Dreižei būs jauna triloģija, zināju jau
no iepriekšējo gadu NaNoWriMo, kur ar autori tikāmies
koprakstīšanās, turklāt interesanti ir arī tas, ka triloģijas otro
daļu -
"Zem Mākslīgām Zvaigznēm" Laura rakstījusi
tieši National Novel Writing Month ietvaros, un jau tad nespēju
sagaidīt, kad tad veikalu plauktos parādīsies stāsts par
Augšlondonu un lasītāji noskaidros, kas par zvēru tas īsti
ir.
Bet tagad gan par triloģijas Danse Macabre 1.daļu -
"Deja ar nāvi". Tas ir stāsts, kurā pagātne savijas ar
nākotni. Londonā ir 1869.gada nogale. Stāsta galvenā varone
Viktorija Roze Elingtona, kura nekad īsti nav vēlējusies mācīties
maģiju, saprot, ka vienīgā iespēja noskaidrot patiesību par tēva -
Lielbritānijas arhimaga - nāvi, ir iestāties Karaliskajā Maģijas
augstskolā. Bet... Tur uzņem tikai vīriešus. Kad Viktorijai aprit
18, viņa ar viltu dodas uz akadēmiju, taču tās vēl nav beigas - tur
Viktorija jeb Viktors sastopas ar jaunām problēmām un
noslēpumiem...
Diemžēl nezinu, cik liela izaugsme Laurai Dreižei kā autorei ir
starp viņas pirmo un piekto romānu (tieši "Deja ar nāvi"), jo esmu
lasījusi tikai "Laimes monitoringu" un "Naktstauriņu". Un diemžēl
"Deja ar nāvi" īsti neizcēlās kaut kādā izcilumā vai
izaugsmē,
Būtībā
Danse Macabre triloģija ir interesants
maisījums starp dažādiem literatūras žanriem - kaut kas no
fantāzijas, kaut kas no vēstures (ja godīgi, tad tikai gada
skaitlis), kaut kas no zinātniskās fantastikas un detektīva, un tas
bija visai labi pasniegts.
Protams, tas, ka Viktorija pārģērbsies par puisi, lai iekļūtu
Karaliskajā Maģijas augstskolā, nebija nekāds pārsteigums, šādi
brīnumi redzēti jau dažādās multfilmās, tomēr man kā meitenei
bija visai aizraujoši vērot, kā gan Viktorija tiek galā, kā viņa
maskējas un izliekas par vīrieti. Tas manī radīja dažādas pārdomas
- vai es būtu uz to spējīga? Vai būtu gatava nogriezt savus garos
matus? Vai es varētu paciest neērtības, visu laiku apsienot savas
sievišķīgās ķermeņa daļas? Diez vai.
Līdz ar to redzams, ka Viktorija ir visai drosmīga, uzņemoties šo
nastu, riskējot ar savu un ģimenes drošību un reputāciju, kaut, ja
tā pa lielam domājam, arī Viktorijas brālis Alberts varēja
uzņemties šo uzdevumu, un tas pat nebūtu tik bīstami.
Tomēr nepadarīsim Viktoriju par tādu drošsirdīgu bruņinieku. Viņai
bija arī savi trūkumi - o, kādi trūkumi!
- Pirmkārt, ja Viktorija ir detektīvs, es esmu zilonis - balerīna. Pat es, vienkārša meitene, kurai nav lemts būt kāda nereāla stāsta supervaronei, sapratu, ka meitene rīkojās gaužām muļķīgi un ko tā vietā vajadzēja darīt, lai patiešām kaut par centimetru pietuvotos patiesībai.
- Otrkārt, Viktorija tik bieži krita uz nerviem, ka man ik pa laikam gribējās aizcirst grāmatu un mest to pret sienu. Par laimi, es to neizdarīju.
Bet visā visumā grāmata ir pat ļoti baudāma. Tās mērķauditorija
lielākā vai mazākā mērā ir jaunieši, tāpēc 13 - 18 gadīgajiem
noteikti patiks. Tāpat tā ir ļoti viegla lasāmviela - "izlidoju
cauri" burtiski dažu stundu laikā, tik ļoti Laura Dreiže prot
"ieraut" savus lasītājus jaunradītajā pasaulē. Pat nespēju
sagaidīt, kas tad īsti notiks triloģijas turpinājumā!
7/10
Jekaterina Kavecka, readingthroughlines.blogspot.com,
18.09.2015.
