Ak, cik labi ir tad, kad triloģiju turpinājumi iznāk pietiekami bieži! Tad lasītāji, pirmkārt, neizmirst, kas noticis iepriekšējās daļās, un, otrkārt, nenomirst no ziņkārības, jo grāmatas beigas ir visai saspringtas.

Stemfordas grāfs Taniels Glāss paglābj Viktorijas dvēseli, taču viņiem jādodas prom no Augšlondonas, iekams slepkava ir pabeidzis iesākto. Nelaimīgu notikumu virkne aizved bēgļus uz Lejaslondonu. Tumsā un trūkumā pamestie ļaudis nebūt nav draudzīgi un viesmīlīgi pret viesiem no Augšlondonas, tomēr tieši te Viktorija un Taniels atrod palīgus. Un palīgi viņiem ir vajadzīgi vairāk nekā jebkad, jo gan Viktorijai, gan Londonai laika ir pavisam maz...

Būsim atklāti - šī ir ļoti laba piedzīvojumu literatūra, kas domāta atpūtai, tāpēc jau tā ir tik ātri izlasāma un sarakstīta vieglā stilā. Es "Zem mākslīgām zvaigznēm" izlasīju neatraujoties, aptuveni 5 stundu laikā. Taču, ja meklējat kaut ko meistarīgu un pārdomu raisošu, tad šī grāmata nav domāta jums.

Varētu teikt, ka šī daļa kaut kādā ziņā ir gan labāka par pirmo grāmatu, gan reizē sliktāka. Kāpēc labāka?

  • Pirmkārt, Viktorija vairs nav tik kaitinoša un negribas viņai grūst dunci mugurā par katru muļķīgo lēmumu un rīcību, jo galu galā pirmajā daļā viņa mirst sava stulbuma dēļ. Protams, viņa joprojām reizēm uzvedas kā bērns, bet tas vairs nav tik acīs krītoši.
  • Otrkārt, "Zem mākslīgām zvaigznēm", manuprāt, ir labāka sižeta līnija. Misteriuma un citu tēlu parādīšanās kaut arī noildzina Viktorijas tēva noslēpuma atrisināšanu, taču notikumi nav tik savārstīti, tie plūst, izrietot no iepriekšējām situācijām.
  • Treškārt, tiek parādīta dzīve arī Lejaslondonā - gan sabojātās kāpnes uz turieni, gan cilvēku nabadzība un trūcīgā dzīve. Protams, kļūst skaidrs, kādēļ Lejaslondonas iedzīvotāji tik ļoti nicina Augšlondoniešus.

Kāpēc tā likās sliktāka?

  • Dažreiz bija sajūta, ka Viktorijas un Taniela attiecības nekur nekustas, stāv uz vietas, kaut, nepārtraukti uzturoties otra cilvēka klātbūtnē, tas ir neiespējams. Viņi ir draugi, bet kādēļ tad autore pirmajā daļā rāda, ka starp varoņiem sāk virmot jūtas un to triloģijas turpinājumā neattīsta?
  • Taniels vairs nav tas asais, bīstamais puisis, viņa raksturs kļūst mīkstāks. Tam principā varētu būt divi iemesli: puisis kaut ko jūt pret Viktoriju (kas netiek parādīts) un tāpēc izlemj vairs nebūt tas Glāss, kuru es tik ļoti iemīlēju, vai nu autore par īsto Tanielu vienkārši aizmirsusi.
  • Joprojām netiekam pietuvināti patiesībai. Saprotu, ka tas ir Viktorijas realitātes dēļ, taču tā nu tas ir.

Kopumā šis ir labs sērijas turpinājums, kurā nejūtos vīlusies. Protams, ir savi mīnusi, taču tos jau var saskatīt gandrīz katrā grāmatā, turklāt autore vēl nav sarakstījusi 100 romānus, lai viņu kritizētu kā pasaules meistarus.

Ja esat lasījuši "Deja ar nāvi", noteikti iesaku pieķerties klāt arī šai. Grāmata noteikti atbild uz dažiem jautājumiem, bet reizē arī uzdodam nākamos. Turklāt - Dreiže ir lieliski ievijusi stāstu tā, ka to aprauj vissaspringtākajā mirklī!

7/10

 Jekaterina Kavecka, readingthroughlines.blogspot.com, 19.10.2015.