Grāmata,
kuru gaidīju jau vairāk nekā gadu - kopš brīža, kad pēc izlasīšanas
aizvēru pirmo daļu - "Tumšo
pusi". Sērijas pirmā grāmata mani ieintriģēja tik
ļoti, ka biju ļoti priecīga, kad saņēmu šo grāmatu
izlasīšanai.
Būtībā šī sērija stāsta par baltasiņu un melnasiņu raganām un
burvjiem, kas mīt līdzās tukšasiņiem jeb parastiem cilvēkiem.
Galvenais varonis ļoti neparasts puisis Neitans: viņa māte ir
baltasine, bet tēvs - varenākais melnasiņu burvis. Otrajā daļā
Neitans saskaras ar arvien jaunām problēmām un grūtībām - ir
jāatrod pazudušais draugs Gabriels, jāglābj mīļotā meitene Annalīsa
no ļaunās melnasiņu raganas, kā arī jāattīsta savi talanti. Un
līdzās ir arī briestošais karš...
Izpētot citas recenzijas, var redzēt ne mazumu diezgan skumju
atsauksmju par to, ka šī daļa ir sliktāka nekā iepriekšējā, par to,
cik cilvēki ir vīlušies, bet ar mani tā nebija. Tieši otrādi - jutu
vilšanos, lasot "Tumšo pusi", jo tā bija tik labi noreklamēta
lasāmviela, ka manas cerības izrādījās par augstām, savukārt jau
zināju, ko no Sallijas Grīnas gaidīt, tāpēc "Mežonīgā puse" bija
savā ziņā liels, patīkams pārsteigums. Varbūt tā arī nav labāka par
pirmo grāmatu, tomēr noteikti ne sliktāka, tikai citādāka.
Vispār šādas grāmatas ir ļoti labi lasīt ceļojot. Pirmkārt, tāpēc,
ka, braucot caur kādu valsti, var kavēt bezgalīgās stundas ar kādu
labu, viegli un raiti lasāmu gabalu. Otrkārt, šajā stāstā iekļauts
daudz pārvietošanās no vietas uz vietu, tiek minēti dažādi
nosaukumi - Šveice, Francija, Vācija, Spānija, Velsa. Varētu teikt,
ka šī grāmata paceļojusi vēl mazliet, jo lasīju to, braucot uz
Poliju.
Ja pirmajā daļā man riebās, ka burtiski 3/4 teksta sastāv no
vienkāršiem teikumiem, tad tagad šie īsie teikumi, šķiet,
paātrināja grāmatas notikumu rosīšanos, lasīšanas tempu.
Tāpat "Mežonīgajā pusē" daudz labāk atklājas galvenā varoņa -
Neitana - tēls. Tagad daudz labāk redzu viņa neuzticēšanos citiem,
rūpes par draugiem, nervozitāti, vientulību un mīlestības trūkumu,
jo visu mūžu dzīvojis bailēs.
"Labāk nedomāt par to, ko nevaru dabūt: tas vedīs taisnā ceļā lejup."
Diemžēl šajā daļā es ļoti labi izjutu to, ka Sallija Grīna it kā
vēlējās sekot modei un iekļaut stāstā dažādus jau citur lasītus
motīvus. Piemēram, LGBT (Lesbian, gay, bisexual & transgender)
moments, kas man šajā sērijā šķiet lieks, jo Neitanam jau ir labas
attiecības ar Annalīsu, kāda jēga ieviest tikpat populāro mīlas
trijstūri? Tam es neredzēju jēgu.
Vēl viens jaunākās literatūras modes kliedziens ir dumpinieku
sacelšanās un karš. Šoreiz ienaidnieki ir burvji un mednieki. Tas
man uzreiz lika iedomāties kaut vai par tik pazīstamām grāmatām kā
Kolinsas "Bada
spēles" un Rotas "Citādie".
"Armiju neveido tikai karotāji."
Kopumā šī ir ļoti laba jauniešu lasāmviela un arī laba kā
sērijas turpinājums. Ja pirmajā daļā maģijas likās par maz, tad
tagad tā ir tieši laikā. Un, ja arī ir šis tas lieks, uz to var
itin mierīgi pievērt acis, ņemot vērā, ka tēli, emocijas un
notikumi ir tik koši, ka katrā lappusē rodas domu un jūtu
sajaukums.
8/10
Jekaterina Kavecka, readingthroughlines.blogspot.com,
23.11.2015.