Pirmajā decembrī, kad Zvaigznes ABC veikalos parādījās
triloģijas "Citādie"
noslēdzošā daļa "Sabiedrotie",
devos pakaļ grāmatai ar dažādām, pat pretrunīgām jūtām. Ar prieku
un patīkamu satraukumu, ka beidzot turpināšu soļot blakus
iemīļotajiem varoņiem. Un tad vēl sirds dziļumos radās bailes un
skumjas, jo nevēlējos pieredzēt beigas, nevēlējos, lai Trisas un
Tobiasa stāsts beidzas...
Grāmatas "Sabiedrotie" notikumi turpinās gandrīz uzreiz pēc otrās
daļas - "Dumpinieku" - beigām. Karš Čikāgā ir uz laiku beidzies,
kopienu sabiedrība, kurai ticēja Beatrise Priora, ir sašķelta.
Tāpēc, kad Trisai piedāvā iespēju iepazīt pasauli ārpus pilsētas
robežām, viņa ir tam gatava. Varbūt aiz žoga viņa un Tobiass
atradīs vienkāršu, jaunu kopīgu dzīvi, brīvu no meliem,
neuzticēšanās un sāpīgām atmiņām? Tomēr drīz vien atklājas, ka viss
nav tik viegli kā izskatījies iepriekš...
Lasot "Sabiedrotos", es ne reizi vien meklēju iemeslu, kādēļ nolikt
grāmatu malā, bet ne jau tāpēc, ka man tā nepatika vai nebija
pietiekami interesanti. Tieši otrādi - triloģijas noslēgums ir
patiešām oriģināls, tas raisa visdažādākās pārdomas un emocijas
- liek gan smieties, gan raudāt un just, ka esi
salūzis.
Šī daļa atšķiras no abām pārējām grāmatām jau ar to vien, ka
nodaļas tiek rakstītas no abu galveno varoņu - Trisas un Tobiasa
(jeb Kvarta) - skatapunktiem, līdz ar to romānā notiekošo var
izprast no dažādu cilvēku redzesloka, un, manuprāt, tā pietrūka arī
pirmajās daļās.
Triloģijas noslēgums ir pilns patiesības un tikpat daudz jaunu
noslēpumu, turklāt dažreiz šķiet, ka informācijas blāķis vienkārši
uzgāžas uz galvas no debesīm, kad esi tam vismazāk gatavs. Tiek
atklāti šokējoši jaunumi, varoņi uzzina pat par tik elementārām
lietām kā Amerikas Savienotās Valstis un lidostas, jo iepriekš neko
tamlīdzīgu nav redzējuši pat sapņos.
"Cilvēce nekad nav bijusi nevainojama, tomēr ģenētiskās izmaiņas visu padarīja ļaunāku nekā jebkad."
Arī veids, kā tiek parādīts katrs varonis šajā grāmatā, ir ļoti
reālistisks. Autore spēj veikli atklāt gan katra tēla labās, gan
sliktās īpašības, parādīt, ka pasaule nav tikai melna vai balta un
ka pat visļaunākais ienaidnieks spēj izglābt tavu dzīvību, savukārt
draugs - to atņemt.
Turklāt, beidzoties karam Čikāgā, gandrīz uzreiz sākas jaunais
konflikts, tikai šoreiz ar citiem bandiniekiem un karaļiem, kas
pārvalda pilsētu un nevēlas atdot varu ienaidniekam, tāpēc varoņiem
ne prātā nenāk palikt malā un uzsākt mierīgu dzīvi tālu prom no
kādreizējām mājām.
Diemžēl tieši šajā grāmatā patiešām izjutu nāves tuvumu, un
sapratu, ka visu trīs grāmatu garumā autore nežēlīgi nogalinājusi
visus manus iemīļotākos varoņus, un likās, ka varēja mazliet
piebremzēt ar šo nežēlību.
Lai gan "Sabiedrotie" nav tik aizraujoša lasāmviela kā
"Citādie"
un neesmu pārāk apmierināta ar nobeigumu, šai grāmatai izdevās mani
saraudināt tā, kā nebiju raudājusi ne pie viena cita romāna, pat ne
pie "Mūsu
zvaigžņu vainas" vai "Starp
pelēkiem toņiem".
"Sabiedrotie" salauza manu sirdi simtos gabaliņu, parādīja, cik
ļoti man patiesībā rūp šie varoņi, un es jau tagad, stundu pēc
grāmatas pabeigšanas, skumstu, ka tās ir beigas, tās patiešām ir
beigas.
9/10
Jekaterina Kavecka, readingthroughlines.blogspot.com,
03.12.2014.
