Romāns
, kurā līdztekus vēsturiskiem faktiem vietu raduši arī izdomāti
varoņi, ir gana vienkāršs, lai to lasītu visplašākā auditorija, bet
vienlaikus daudzslāņains, blīvs un liriski spēcīgs. Vēl
dienām ilgi pēc izlasīšanas prātā atgriežas grāmatas varoņi – un
viņu likteņi atsauc atmiņā mūsu pašu tuvinieku
piedzīvoto.
Jaunie cilvēki, kas Otrā pasaules kara pēdējā ziemā sastopas ceļā
uz cerību, dzīvību un nākotni, nāk no dažādām vietām. Lietuvas
baltvācu atvase, medmāsa Joana, ir gatava palīdzēt ikvienam, daudzi
bēgļi paļaujas uz viņas prasmīgajām rokām un plašo sirdi. Polietei
Emīlijai ir vien piecpadsmit gadu, un viņai naktīs rādās briesmīgi
murgi. Mazajam berlīnietim Klausam ir seši gadi, un viņš bēgļu
straumes vidū kādu laiku klīdis viens pats. Prūsis Florians Beks ir
glīts, pašpārliecināts un pašpietiekams. Viņam ir ierocis,
cigaretes un pat žāvēta desa. Tikmēr Gotenhāfenē (mūsdienās Gdiņa
Polijā) dienestam uz kuģa “Vilhelms Gustlofs” gatavojas
septiņpadsmit gadus vecais, piespiedu kārtā iesauktais matrozis
Alfrēds, kurš domās sacer lielīgas vēstules mīļotajai meitenei
tālumā, bet realitātē ir viens no tiem, kurš klusēdams, turklāt
diezgan nemākulīgi, pilda pavēles.
Katram no šiem jaunajiem cilvēkiem ir kāds noslēpums, kāda
kara gados iegūta nedzīstoša rēta – un tās, kas cirstas miesā, ir
pašas nenozīmīgākās. Kara beidzamo mēnešu drudzī viņi visi sastopas
ceļā, kas ved uz ostu – uz glābiņu un brīvību. Uz dzīvību. No viņu
atjautības, izveicības un veiksmes ir atkarīgs, vai un kāda būs
viņu nākotne. Pirmais plāna punkts visiem sakrīt: jātiek
uz kāda kuģa. Un tad jau tālāk redzēs...
Nokļuvuši uz bēgļiem un ievainotajiem pārbāztā kuģa “Vilhelms
Gustlofs”, jaunieši ir gatavi atslābt un izbaudīt mierpilnās
brauciena dienas... Iespējams, Florians un Joana citā vietā un
laikā būtu saderīgs pāris. Vai varbūt Joana un Alfrēds? Ko meklē un
ko atradīs Emīlija un Klauss?
Lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Rūtas Šepetis romāns
“Jūras sāļums” ir tikpat skaists un sāpīgs kā Džeimsa Kamerona
episkā filma “Titāniks”, atklājot lasītājiem mazāk zināmu jūras
traģēdiju – kuģa “Vilhelms Gustlofs” bojāejas stāstu. “Vilhelmu
Gustlofu”, kuģi, uz kura klāja atradās apmēram (!) desmit tūkstoši
kara bēgļu un ievainoto karavīru, 1945. gada 30. janvārī nogremdēja
padomju zemūdene. Izglābās tikai saujiņa kuģa pasažieru, nepilns
tūkstotis. Tādējādi “Vilhelma Gustlofa” bojāeja ir visu laiku
traģiskākā kuģa katastrofa ar vislielāko upuru skaitu.
Latviešu valodā iznākuši arī Rūtas Šepetis romāni “Starp
pelēkiem toņiem” un “Papīra
sapņi”.
Pieejama
arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
