Ar šādu ideju brīnišķīgajā, dzīvespriecīgajā un saviļņojošajā
romānā “Dzīve
pēc dzīves” spēlējas angļu rakstniece, Vitbreda balvas
laureāte, Keita Atkinsone .
Viņas romāna galvenā varone Urzula Toda dzimst neskaitāmas
reizes – un katru no tām mēģina dzīvot tā, lai viņa pati un viņas
mīļie justos iespējami labi. Urzula piedzimst ledaini
aukstā un sniegotā 1910. gada ziemas naktī. Mazulīte mirst uzreiz
pēc piedzimšanas. Un piedzimst atkal. Šoreiz dzīve ir garāka –
Urzula noslīkst, kopā ar māsu būvējot smilšu pili jūras krastā. Pēc
katras kļūmīgās nāves Urzula Toda dzimst atkal no jauna un atsāk
dzīvi no punkta, kurā var kaut ko mainīt iepriekšējā, nelaimīgajā
liktenī. Atmiņas par nāvēm Urzulai kalpo kā savdabīgs déjà vu, tās
ir neskaidras un dīvainas, bet ļauj meklēt citu ceļu, izdarīt citu
izvēli. Urzulas Todas savdabīgā spēle ar Nāvi ir kā pierādījums, ka
kādam vienmēr ir jāmirst, tā ir iekārtota pasaule – bet Urzula ir
vienīgais mums zināmais cilvēks, kurš var kaulēties, var meklēt un
atrast labākos veidus, pārbaudīt versijas “kā būtu, ja būtu”,
lūkojoties ne tikai savā ģimenē, bet dažas dzīves veltot arī tam,
lai mēģinātu mainīt teju visas Eiropas vēsturi. Vecāku Hjū un
Silvijas savstarpējās attiecības un attiecības ar bērniem, ģimenes
priekšvēsture, rotaļas ar māsu un brāļiem, pirmā mīlestība, Lapsu
stūra lauku romantika, meiteņu draudzība un puiši, mazā, godkārīgā
vāciete Eva un aukstasinīgais admiralitātes ierēdnis Kraitons,
dzimuši un nedzimuši bērni, suņi un radinieki... Urzulas
daudzo dzīvju raksts, lai gan risinās vienas ģimenes ietvaros, ir
krāsains un krāšņs, tas valdzina un vilina iztēloties to, ko
nevienam no mums nav un nebūs lemts piedzīvot. Izcila grāmata, kuru
lasīt ir bauda, – un pēcgarša saglabājas ilgi.
Latviešu valodā tulkoti arī Keitas Atkinsones romāni “Neredzamo
stundu muzejs”, “Lietu vēsture” un “Kur ir, tur rodas”.
Pieejama
arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
