"Ai, tu taču smirdi pēc ķiplokiem!" pēc gardām pusdienām tu liedz buču mīļotajam, jo vēl neesi paguvusi izlasīt jauno, nupat Apgādā Zvaigzne ABC publicēto grāmatu " Ķiploki veselībai".
Bet, ja tu to jau būtu izlasījusi, tad zinātu, ka ķiploki ir
viens no efektīvākajiem līdzekļiem sirds un asinsvadu slimību,
vēža, kā arī bakteriālo un sēnīšu infekciju profilaksei, un ar savu
mīļoto laimīgi dzīvotu līdz pat mūža galam (vai vismaz līdz
nākošajai ķiplokainajai maltītei).
Bioķīmiķa un farmakologa Stīvena Fuldera grāmata "Ķiploki
veselībai", kas sarakstīta kopā ar Džonu Blekvudu, ir visaptverošs
ceļvedis šī brīnišķīgā dabas dziedniecības līdzekļa pasaulē.
Grāmata stāsta par to, kā pareizi lietot ķiplokus, lai gūtu lielāku
ārstniecisko efektu, informē par jaunākajiem pētījumu rezultātiem
par ķiploku iedarbību uz cilvēka organismu un par ķiploku
lietošanas vēsturi.
Daži neparasti fakti par ķiplokiem:
* Romieši ķiplokus dēvējuši par “smirdīgo rozi”, netieši norādot,
ka pat senajos laikos gardēži zinājuši: šī īpašā roze kā nekas cits
spēj uzlabot ēdiena garšu.
* Ēģiptiešu valdnieka Tutanhamona kapā atrasta perfekti
saglabājusies ķiploka galviņa. Pētījumi liecina: ja
astoņpadsmitgadīgais faraons nebūtu gājis bojā, mielošanās ar
ķiplokiem noregulētu viņa asinsspiedienu, samazinātu stresu un
veicinātu ilgmūžību.
* Sengrieķu matemātiķis Pitagors ķiploku kronējis par “visu garšu
karali”, bet saskaņā ar Homēru - ja ne ķiploki, tad Odisejs kopā ar
visu komandu tā arī paliktu pārvērsti par cūkām burves Kirkes
pilī.
Grāmatu noslēdz brīnišķīga sera Džona Haringtona 1607. gadā
izteikta atziņa:
"Ēd ķiplokus - un tev būs spēks, kas glābs no nāves,
Ņem līdzi tos, nebēdā par sliktu elpu!
Un smejies tad par tiem, kas ķiplokus nonievā..."
Starp citu, mīļotais, kam pēc pusdienām liedzi buču, šo grāmatu gan
jau droši vien ir lasījis...
