Freids laikam ir viens no biežāk pieminētajiem un citētajiem
seksualitātes pētniekiem, un viņa sacītais ļaužu mutēs bieži vien
neticami pārvērties. Taču Zigmunda Freida teorijas nav
nemaz sarežģītas vai ļoti specifiskas, gluži otrādi, tās izraisa
interesi vēl joprojām. Un, atklājot, ko tad īsti teju
pirms simt gadiem Freids rakstīja par tādiem jautājumiem kā
seksualitāte, seksuālās novirzes, bērnu seksuālā apgaismība,
vīriešu un sieviešu partnerizvēles iemesli un pamattipi un vēl, un
vēl, iespējams izprast gan sevi pašu, gan sabiedrības uzskatus un
aizspriedumus. Darbs “Seksuālā
dzīve” piedzīvojis četrus papildinātus izdevumus jau
līdz 1920. gadam – un šo grāmatu pelnīti var uzskatīt par vienu no
stūrakmeņiem mūsdienu psihoterapijas daudzšķautņainajā būvē.
Seksualitāte kā jēdziens un izpētes objekts ir radusies samērā
nesen, un, iespējams, tieši tāpēc mūsdienu sabiedrība vēl joprojām
lauž šķēpus, diskutējot par tās dažādajiem aspektiem un izpausmēm.
No klaja nolieguma un tabuizēšanas (Freids skaidro, kāpēc šāda
attieksme rodas!) līdz glorificēšanai un paštīksmei (arī par to
Freidam ir kas sakāms!), atklāti runājot par jebkuru no seksuālās
dzīves norisēm līdz vissīkākajām niansēm – viss plašais klāsts ir
apskatīts jau tolaik, pirms simt gadiem. Vai tiešām seksualitātes
apzināšanās ir tik svarīga? Varbūt mēs šim dzīves aspektam
sliecamies piešķirt pārāk lielu nozīmi?
Pirmavots – izmantojiet iespēju to beidzot iepazīt
kvalitatīvā tulkojumā, ar vairākiem (gan Igora Šuvajeva, gan paša
Freida) priekšvārdiem, grāmatas beigās ir arī iespaidīga
bibliogrāfija, personu rādītājs un paša Zigmunda Freida dzīves
galvenie dati.
Šis izdevums ieinteresēs (un pat aizraus!) ne tikai studentus un
pētniekus, tas pavērs jaunus apvāršņus sevis izprašanā ikvienam
lasītājam, turklāt apgāzīs daudzus stereotipus par to, ko
Freids IR un ko NAV sacījis...
No vācu valodas tulkojis Igors Šuvajevs.
