Zils, balts un sarkans – tādas ir Kristas Annas Belševicas (1993) dzejprozas krājuma “manifestācijas” krāsas. Grāmatas formāts dažiem atgādina stingra kartona ielūgumu, kurā slēpjas kāds negaidīts aicinājums. Citiem – stilīgu konfekšu kārbiņu.
Par dizaina daudznozīmību pateicības vārdi jāsaka māksliniekam Mārtiņam Ratnikam.
Krista Anna Belševica, dzejoļu krājuma “Medījot dzīvi” un stāstu krājuma “Pelēks suns sapņo par zelta ziviņām. Stāsti par atmiņām”, kā arī daudzu dzejas un prozas publikāciju autore, savā otrajā dzejprozas krājumā “manifestācijas” uzsāk ļoti atklātu un provokatīvu sarunu ar lasītāju par to, kas ir radīšana, kā notiek radīšanas process, kas ir māksla un kāpēc tā ir bijusi un vienmēr būs vajadzīga.
Savdabīgajos, spilgtajos tēlos atklātas Kristai Annai Belševicai tuvās mentālās veselības attiecības ar realitāti, kā arī radoši krāšņi jaunas sievietes sevis meklējumi pasaulē.
Manifestācijas – tie ir personiski, dažbrīd pašironiski un ironiski autores paziņojumi, pausti konceptuālās un grafiskās dzejas formās. Taču Kristas Annas Belševicas dzejai raksturīga arī emocionāla atkailinātība, intimitāte un jutekliskums, kas šajā krājumā visvairāk atklāts ciklā “Daugavas serenādes”.
rīt septiņos no rīta tev zem gultas
peldēs trīs sarkani sami
ar zilām samta lentītēm ap kaklu
kas grīdas dēļos būs samirkušas
Savukārt ciklā “Etnogāfiskas etīdes” saskatāma autores dzīves telpas karte, piemēram, Vācijas studiju laika iespaidu atspulgi.
Krājuma beigās rodams kvadrātkods ar saiti uz muzikālu dzejas meditāciju (mūzikas autors – Toms Lazdovskis). Krista Anna par šo savu ideju saka: “Dzejas meditācija ir manis izveidots koncepts, kuru dažādām auditorijām esmu performējusi gan Latvijā, gan ārpus tās. Man ir ļoti tuva mentālās veselības tēma, un bieži domāju par to, kā literatūra kalpo mums cilvēkiem, ne tikai, lai sniegtu estētisku baudījumu, bet arī, lai mūs mierinātu, piezemētu, palīdzētu un pat ļautu izdzīvot. Šī, protams, nav klasiska meditācija. Tas ir ne tikai iedomīgs mēģinājums pārvarēt rakstītā un pat runātā vārda robežas; tā ir arī savtīga, ļoti personiska vajadzība atrasties tuvāk šim vārdam brīdī, kad tas pārtop dzejā.”
Pieejama arī e-grāmata.
