2015. gadā iznācis Polijā, “Silva rerum” pirmais romāns uzreiz
kļuva par bestselleru un 2016. gadā iekļuva starp prestižās
Viduseiropas literārās balvas Angelus finālistiem.
Tikko iznākušo lietuviešu rakstnieces un mākslas
vēsturnieces Kristinas Sabaļauskaites romānu “Silva rerum IV”,
cikla noslēdzošo grāmatu, autorei un tulkotājai klātesot atvērsim
6. decembrī pulksten 18.00 Zvaigznes ABC prezentāciju zālē K.
Valdemāra ielā 6 (ieeja no grāmatnīcas).
Foto: Paulius Gasiunas, žurnāls "Moteris"
“Silva
rerum IV” turpina Norvaišu ģimenes stāstu un pabeidz
lielo Viļņas sāgu. Romāns vēsta par XVIII gs. otro pusi – par
laiku, kad notiek straujas pārmaiņas politikā, ekonomikā un
kultūrā, par Baroka un Apgaismības laikmetu lūzuma punktu, kad
Lietuvas dižkunigaitija pieredz politisku dekadenci un vienlaikus
progresīvu ideju uzplūdus, bet tās bajāri sašķeļas divās
nesamierināmās nometnēs: vieni iestājas par veco, bet otri – par
jaunu pasaules kārtību, kuru ir gatavi aizstāvēt.
““Silva rerum” un tā nākamās daļas jau tiek uzskatītas par
veiksmīgāko un atmiņā paliekošāko desmitgades vai varbūt pat
simtgades grāmatu. Vēsturiskais un piedzīvojumu romāns ir nonācis
ļoti uzticamās un talantīgās rokās. Viņa vienīgā tik suģestējoši
prot izstāstīt mūsu pašu vēsturi, kuru nu tveram kā aklie spieķi,
teju aizrīdamies rijam lieliem kumosiem, negausīgi dzeram izslāpuša
ceļinieka malkiem. Un sāpīgs, vēl nepiejaucēts laikmets pamazām
iznirst no miglas, iegūstot skaidrus apveidus,” raksta Živile
Nedzinskaite, “Naujasis Židinys”.
Matemātikas profesors, jezuīts Prancišks Ksavers Norvaiša no
Milkantiem ir ne tikai Lietuvas dižkunigaitijas, bet arī pasaules
pilsonis, brīvmūrnieks un filosofs. Nansī, Vīne, Krakova, Varšava,
Amsterdama, Parīze, Londona – tādas ir viņa ceļojumu trajektorijas,
kurās viņš iepazīstas ar pasaules valdniekiem, asākajiem zinātnes
prātiem un intelektuālākajām sievietēm, vēro mūzikas un teātra
brīnumus, kas maina priekšstatus par mākslu, pieredz aizliegtu
mīlestību, pārved uz Viļņu jaunākos zinātnes sasniegumus un
spirdzinošus Apgaismības vējus.
Taču, kas patiesībā satrauc profesora dvēseli, kādu šaubu grauzts
viņš raugās melnajās, zvaigžņotajās Viļņas debesīs, ko atceroties,
viņa sirds allaž izlaiž vienu sitienu un kāpēc viņam šķiet, ka no
fanātisma, domu tumsas un sirdsapziņas netīrumiem pārtiekošais
Viļņas bazilisks, kurš jau sen pasludināts par mirušu, atkal ir
atdzīvojies un pielāgojies jauno laiku garam?
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.
