Pēdējos gados pirmie pavasara vēstneši jau sen vairs nav tikai
gājputnu bari debesīs vai ziedošās vizbulītes mežmalās, drīzāk gan
neskaitāmi skrienoši jokaiņi (tātad cilvēki), kuriem
gribas apzinīgi vicot pretī savam pirmajam kilometram vai divdesmit
trešajam maratonam, vai gluži vienkārši vasarā ielīst savā mīļākajā
peldkostīmā. Skriešanas un āra sportošanas sezona, protams,
visaktīvāk sākas tieši pavasarī. Un šogad tā var kļūt par vēl
neparastāku piedzīvojumu ikvienam iesācējam vai skriešanas
algoritmus izzināt gribošam skrējējam, jo Apgāds Zvaigzne ABC ir
izdevis lielisku rokasgrāmatu
„Skriešana & maratons. Kā skriet ātrāk, ilgāk,
efektīvāk”.
Tā kā mana ģimene ar diagnozi „skriešana” (sīkāk specializējoties
orientēšanās sportā) ir saslimusi jau n-tos gadus, tad ar lielu
interesi sākām pētīt šo jauno izdevumu. Protams, mūsdienu interneta
laikmetā ikviens sev noderīgu informāciju var salasīt pa
neskaitāmām mājaslapām, tomēr es joprojām dodu priekšroku kaut kam
reāli taustāmam, grāmatu plauktā noglabājamam.
Šī rokasgrāmata patiešām ir pārsteidzoši apjomīga
informācijas daudzveidības ziņā. Grāmatā ir sešas nodaļas,
kuras detalizēti aplūko visu svarīgāko, lai veiksmīgi uzsāktu
skriešanu vai uzlabotu savu jau esošo skriešanas formu. Pirmajā
brīdī skrējējam iesācējam varbūt šķiet, kas tur tik sarežģīts –
nopērc smalkus un, galvenais, glītus apavus, nolādē aktuālāko
skriešanas aplikāciju savam telefonam un aidā uz tuvāko mežu,
veloceliņu vai ietvi! Tomēr šī grāmata lieliski parāda, - lai
skriešana būtu patiešām patīkama nodarbe, ir svarīgi to sākt
pareizi, šajā gadījumā kārtīgi izzinot savu ķermeni. Tāpēc
loģiski šķiet, ka pirmā nodaļa ir veltīta cilvēka ķermenim, tajā
tiek sniegts ieskats cilvēka ķermeņa uzbūvē, pētot, kā slodzes
apstākļos darbojas muskuļi, sirds un plaušas, kā strādā cilvēka
locītavas un kāda ir to loma kustību procesā. Ne mazāk svarīgi ir
saprast, cik liela loma skriešanas procesā ir pareizai skriešanas
tehnikai – cik garam ir jābūt solim, kā pareizi jākustas rokām, kā
strādā pēda atspēriena brīdī u.t.t. Tieši nepareiza skriešanas
tehnika var radīt pārāk lielu slodzi uz ķermeni un tas var būt arī
vieglākais ceļš uz traumu iegūšanu.
Kad esam izzinājuši savu ķermeni un izpētījuši ideālāko skriešanas
tehniku (Izmēģināt gan to var tikai praksē, piemēram, palūdz, lai
kāds tevi nofilmē.), tad ir laiks sagatavoties pašai skriešanai –
izvēlēties piemērotākos apavus, gadalaikam atbilstošu apģērbu,
nospraust savus sportiskos mērķus un iespējams tiem pakārtot arī
savus uztura un dienas režīma ieradumus, bet uzsākot savus pirmos
treniņus, pareizi iesildīties un atsildīties. Tieši otrā nodaļa
„Sagatavošanās skriešanai” sniedz atbildes uz šiem un citiem
jautājumiem. Noteikti gribu izcelt šīs grāmatas plašo vizuālo
informācijas daudzumu, piemēram, šajā nodaļā tiek doti dažādu
iesildīšanās (stiepšanās) vingrojumu apraksti un blakus pievienota
fotogrāfija, lai būtu vieglāk saprast, kā tad pareizi vingrojumu
izpildīt. Turklāt tiek norādīts, kuras muskuļu grupas strādā
attiecīgā vingrojuma izpildes laikā. Arī es šajā nodaļā atradu
pāris neredzētus vingrojumus, kurus noteikti pamēģināšu pirms vai
pēc kārtējā treniņa.
Protams, ne mazāk svarīga ir pašu treniņu plānošana jeb treniņplāna
izstrāde. Profesionāliem sportistiem šajā jautājumā parasti palīdz
treneri, bet parastam skrējējam tāda greznība nav pieejama,
tāpēc šajā grāmatā tiek piedāvātas vairākas treniņu
programmas atkarībā no skrējēja izvirzītā mērķa, proti,
distances, kurai gatavojas. Ja arī sportistam pagaidām nav
ieplānots piedalīties konkrētās sacensībās, tāpat, manuprāt, ir
svarīgi savu sportošanu veikt plānveidīgi, jo jebkurš treniņplāns
un pēc tam veikto treniņu pieraksti, disciplinē pašu sportotāju.
Tāpat ir vieglāk sekot līdzi savam progresam – pirmajā skriešanas
mēģinājumā iespējams varēsiet aizskriet tik līdz tuvākajam
veikalam, savukārt pēc pāris mēnešiem jūsu skriešanas
maršruti jau būs krietni daudzveidīgāki un garāki. Bet
pašiem būs interesanti aplūkot tieši tos pirmos skrējienus un gūt
gandarījumu par progresu. Nenoliedzami lielisks palīgs treniņu
pierakstos ir dažādās telefonu aplikācijas vai sportotājiem domātās
mājaslapas. Arī mūsdienu sporta pulksteņu ražotāji ir izstrādājuši
ne vienu vien interneta vietni, kur ērti no pulksteņa pārnest savus
treniņu datus un tos bagātīgi analizēt.
Ar lielu interesi izpētīju nodaļu ar optimistisku nosaukumu
„Kļūstiet spēcīgāks”. Nezinu nevienu sportistu, kurš nevēlētos kļūt
vēl spēcīgāks, veiklāks un vispār – uzvarēt! Tad nu šajā nodaļā ir
daudz un dažādi vingrojumi savas fiziskās sagatavotības uzlabošanai
– gan pavisam vienkārši mājas apstākļos izpildāmi vingrojumi, gan
tādi, kur jau būs nepieciešams trenažieru zāles cienīgs ekipējums
(piemēram, svaru stienis). Arī šeit, tāpat kā iesildīšanās
vingrojumu aprakstos, pievienotas skaidri saprotamas fotogrāfijas
un norādes, kuras muskuļu grupas tiek nodarbinātas visvairāk.
Virkni vingrojumu arī es pati bieži izpildu, bet daļa man bija
jaunums, tā kā noteikti pamēģināšu vēl kādu reizi.
Iespējams, ka liela daļa no skrējējiem, kurus bieži sastopu savos
ikdienišķajos treniņos, nemaz neplāno savu sportisko formu atrādīt
kādās lielākas vai mazākas nozīmes sacensībās, tādā gadījumā
grāmatas nodaļa par sacensībām nav paredzēta viņiem. Savukārt tie,
kas ir nolēmuši kārtīgi sevi pierādīt kādās no publiskajiem
skriešanas pasākumiem, šeit noteikti atradīs noderīgu informāciju.
Arī man šī nodaļa likās ļoti interesanta, jo ir uzskaitītas tik
daudz it kā labi zināmas, bet bieži sacensību gaitā piemirstas
lietas, piemēram, atziņa, ka savu skrējienu nedrīkst iesākt pārāk
ātri vai arī skriet pārāk saraustīti un cik ļoti svarīga arī
skriešanā ir psiholoģiskā sagatavotība – ticība saviem spēkiem un
pozitīvs noskaņojums.
No vienas puses, grāmatas pēdējo nodaļu varētu ignorēt, jo tā taču
ir par traumām un savainojumiem. Neviens taču nevēlas sevi jau
laicīgi sabiedēt, ka skriešana un sportošana kopumā var novest pie
veselības problēmām, jo visi gaida tieši pretējo – staltu stāju,
tvirtu augumu un nekādus sirdsapziņas pārmetumus kāpjot uz svariem.
Tomēr realitāte dažreiz nemaz nav tik rožaina un frāze, ka
profesionālais sports nebūt nav veselīgs, nereti var tik
attiecināta arī uz amatieriem un vēl jo vairāk – iesācējiem. Tāpēc
iesaku izpētīt arī šo grāmatas daļu, lai jau laikus spētu sev
palīdzēt vai griezties pie konkrētiem speciālistiem. Un traumas jau
ne vienmēr ir kaut kas šausminošs – pat neliela tulzna skrējiena
laikā var būt tracinošāka un sāpīgāka par sagurušiem muskuļiem vai
kādu nopietnāku savainojumu , tāpēc labāk darīt visu iespējamo,
lai, piemēram, tulznas neveidotos. Piemēri ir daudz un apraksti
detalizēti. Tā kā man pašai par laimi nav iedalīts traumatiskais
ķermenis (ptfu, ptfu, ptfu), tad šo nodaļu pētīju rezervēti,
cerībā, ka tā arī palikšu pie saviem ne pārāk traumatiskajiem
ieradumiem.
Kā jau sākumā minēju, šī ir patiešām apjomīga rokasgrāmata, tāpēc
nemaz nespēju vienā teikumā aprakstīt visu izlasīto un atklāto.
Iespējams, kāds vēl paspēs atrast sev ko noderīgu pirms
gaidāmā Lattelecom Rīgas maratona, kaut patiesībā skriešanai jau
nevajag tikai vienu notikumu uz kuru tiekties, manuprāt, svarīgāk
ir atrast sevī motivāciju skriet un sportot ikdienu neatkarīgi no
datuma kalendārā un dzimšanas datiem pasē.
Piebildīšu, ka grāmatu atrādīju arī savam vīram Edgaram
Bertukam (2012. gada Pasaules čempions orientēšanās sportā
un viens no labākajiem garo distanču skrējējiem Latvijā) un viņš
jau uzreiz piefiksēja pāris vingrojumus, kurus noteikti pamēģinās.
Edgars pozitīvi novērtēja to, ka grāmatā nav likts uzsvars
tikai uz pliku skriešanu, bet gana daudz stāstīts par to, cik
svarīgi ir dažādot savus treniņus ar spēka un stiepšanās
vingrojumiem, kā arī tiek piedāvāti alternatīvie treniņi, piemēram,
peldēšana. Kopumā viņš šo izdevumu atzina kā ļoti labu
palīgu ikvienam skrējējam un priecājās, ka beidzot arī latviešu
valodā ir pieejama tik bagātīga skriešanas rokasgrāmata.
Lai izdodas pirmais „piecītis” vai trešais pusmaratons!
