Izcilas, iemīlamas un ilgi izbaudāmas grāmatas literāriem
gardēžiem, tiem, kuri lasa, lai smadzenes nodarbinātu, nevis
atpūtinātu. Te minams Nobela prēmijas laureāta P. Modiano
“Lai tu neapmaldies šajā apkārtnē”, R. Buti “Apvāršņa
vidū”, R. Zētālera “Viss mūžs”, F.
Zellera “Bauda.
Eiropas romāns”, A. Bariko “Misters
Gvins” un citi. Nu tiem pievienojies vēl viens izcils darbs,
franču rakstnieka Žana Pola Didjēlorāna romāns “Lasītājs
vilcienā 6.27” .
Jau no pirmās lappuses teksts savaldzina ar vienkāršību,
skaidrību un tādu kā vieglu, knapi nojaušamu sapņa
apsolījumu. Nē, ne apsolījumu. Gaismēnu, kurā
iezīmējas kādas neskaidras, bet vilinošas aprises.
Noskaņa. Tīra kā klavierkoncerts saulainā dienā, kad
apkārt kūst sniegs un pil lāstekas, bet piesaulē smaržo
priedes.
Stāsts par neilgu laika posmu kāda jauna vīrieša visnotaļ parastajā
dzīvē, taču autors to aprakstījis (un tulkotāja iztulkojusi!) tik
intensīvi un vienlaikus smalki, ka lasītājs jūtas savaldzināts un
ir gatavs ieskatīties un pavadīt laiku šajās modernās ikdienības
dzīlēs. Vientulība, šī gadsimta kaite, ir skārusi arī romāna
varoni, puisi ar jocīgo vārdu Belnēns Vemols (izcils tulkotājas
atradums – skolasbiedri viņu kaitinājuši, saukājot par Velnēnu
Bemolu!).
Belnēna darbavieta ir teju mītiski simboliska: viņš vada mašīnu
“Zerstor 500”, milzīgu, velnišķu agregātu, kas iznīcina grāmatas,
pārvērš tās slapjā makulatūras masā, lai taptu atkal jaunas
grāmatas. Viņš ir 35 gadus vecs vīrietis, kurš strādā nīstamu
darbu, ik nedēļu melo paša mātei, draudzējas ar pāris kolēģiem un
zelta zivtiņu vārdā Ružē de Lils, no sirds necieš savu priekšnieku
un vēl vairāk – milzīgo mašīnu, kuras rīklē ik dienu sagāž vairākas
kravas ar nāvei nolemtām grāmatām. Ik rītu, vilcienā braucot uz
darbu, vīrietis skaļi lasa pārējiem pasažieriem pa lappusei no
iepriekšējā dienā samaltajām grāmatām. Viņa ikdiena ir paredzama un
saplānota, vēlmes piezemētas un rimtas. Belnēns ir pieradis pie
visa, varbūt izņemot neprognozējamo mašīnu, bet arī ar to viņš
cīnās, neparastā veidā dzelzs briesmoni sakaujot. Īstos
apgriezienus romāns uzņem pie vārdiem: “kādu rītu Belnēns vilcienā
atrada zibatmiņu.” Tajā ir jaunas sievietes dienasgrāmata, kurā
viņa dzīvīgi un ņipri apraksta savu ikdienu. Meklējot svešinieci,
Belnēna attiecības ar dzīvi mainās. Gan tikai nedaudz, saudzīgi un
rātni, tomēr cerīgi.
Žans Pols Didjēlorāns (Jean-Paul
Didierlaurent) ir franču rakstnieks, kura stāsti novērtēti ar
starptautisko Hemingveja balvu. “Lasītājs vilcienā 6.27” ir viņa
pirmais romāns, un tā izdošanas tiesības iegādājušies jau vairāk
nekā 25 valstu izdevēji.
Pieejama arī e-grāmata.
No franču valodas tulkojusi Ilze Fogele.
