Līdz ar saules rietu viņi ver savas durvis, un cilvēku pūļi, tērpušies viscaur melnā, ja neskaita kaut ko koši sarkanu, brāžas iekšā, izsalkuši pēc neparastā.  Jo šonakt pie viņiem, realitāte pazemīgi noņem cepuri un pakāpjas solīti nostāk, lai dotu vietu sapnim un maģijai.

Tāpat bija arī ar mani, kad sāku lasīt Erinas Morgensternas „Nakts cirku”. Nevajadzēja daudz, lai grāmata mani ievilktu sevī iekšā, liekot aizmirst par apkārtējo pasauli. Ātri vien iejutos rakstnieces radītajā maģiskajā pasaulē, kuru apdzīvo burvji, kas tehniku izmanto, lai maskētu maģiju, nevis kā ierasts realitāti, un cilvēki, kuri neapjauš savu sapņu varenību.

Iluzionistus Sīliju un Marko saista noslēpumaina sacensība, ko abu skolotāji slēdza ilgi, pirms tika radīts tās spēļu laukums – cirks. Tai sekoja neparasta mīlestība, ko neviens no skolotājiem nebija iesaistījis savā vienādojuma pusē. Un viņu saiti nesaraujamu padarīja cirks, kas kļuva par ko vairāk kā darba vieta vai sacensību arēna.

„Nakts cirks” ir romāns sapņotājiem un neglābjamiem romantiķiem (jā, arī tiem, kuri ikdienā slēpjas zem iznīcinoša cinisma maskas). Erina Morgensterna ir savā gandrīz 400 lapaspušu garajā grāmatā ievijusi dzīvu sapni, kam labāk ir ļauties, nevis mēģināt izzvejot racionalitāti. Padomā par saviem sapņiem! Vai tajos kādreiz ir kas loģisks? Vai „domāt reāli” nebūtu tas pats, kas apgriezt putnam spārnus?

Dodu 5/5. Viena no labākajām šogad lasītajām grāmatām. Iesaku katram, kurš meklē grāmatu, kurai piemīt valdzinājums un spēks pakļaut ikdienas skrējienu sev par labu. Iesaku tiem, kuri sirdī ir romantiķi un neglābjami sapņotāji, bet tu, niknais ciniķi, ķepas nost!

Lāsma Markeviča, greeneyednevertells.wordpress.com, 21.11.2013.