Engelsforsas ģimnāzijā sācies jauns mācību gads. Bet skola
joprojām ir ļaunuma vieta, un Izredzēto ceļā aizvien tiek
likti šķēršļi. Minu, Vanesai, Īdai, Annai Kārinai un Linnejai
jātiek galā ar Padomi, kas ieradusies pilsētā un nemaz nav tādā
noskaņojumā, lai draudzētos ar jaunajām raganām. Turklāt ir
parādījusies „Pozitīvās Engelsforsas” kustība, kura vēlas likt
visiem engelsforsiesiešiem uzlūkot dzīvi vienīgi pozitīvi. Bet vai
tikai to?
Cenšoties uzrakstīt par “Uguni”,
pārskatīju, ko uzrastīju par triloģijas pirmo grāmatu “Aplis”
(fun fact: tieši pirms gada). Jā, autori nav aizrāvušies lasītājam
pēc ilgās gaidīšanas atgādināt, kas noticis pirmajā grāmatā. Un
varbūt labi, ka tā, jo pēc savas pieredzes spriežot rakstnieki tajā
vai nu pārāk aizraujas, vai tāpat piemirst svarīgas detaļas.
Galvenās varones patiesībā ir diezgan klišejiski tipāži, ar kuriem,
manuprāt, spētu identificēties katra. „Zubrīte” Minu, dumpiniece
Linneja, zvēriņu mīļotāja Anna Kārina, populārā meitene Īda
un neatkarīgā Vanesa (kuru gan man likās pārāk
daudzšķautnains tēls, lai mēģinātu to ielikt vienā vienīgā rāmītī).
Deru, ka katrs no mums ir pazinis kādu meiteni, ar kuras vārdu
varētu aizvietot jebkuru no Izredzētajām. Bet autori ļoti
meistarīgi šiem šabloniem iedvesuši dzīvību, tāpēc varones nebūt
nešķiet klišejiskas vai kaitinošas. Ir viegli sevi iedomāties viņu
vietā vai vismaz saprast.
Pirmajā grāmatā man patika tas, ka tā vairāk koncentrējās tieši uz
draudzību. Tas neizpaliek arī turpinājumā, jo meitenēm, lai tiktu
galā ar visiem šķēršļiem, ir jāiekāpj vienai otras kurpēs (nē, tā
nav metafora). Tomēr man gribējās, lai atkal visai Apokalipses
(drīz, drīz, tas sāksies drīz, bet pacietieties) un ikdienas
problēmu, kuru spektrs ir gana plašs pats par sevi, bagāžai atkal
netiktu likta klāt romantika. Nezinu, kas mani tā sācis tracināt
tīņu romancēs, bet tas, ka Strandbergs un Elfgrēna izlēma to
iesaistīt, lika man vilties. Manā skatījumā šīs sērijas tomēr
centrējās ap domu par draudzību un savstrapēju uzticību, nevis
mīlestības cīņu ar aizspriedumiem.
Vērtējums: 4,5/5. Jāpiekrīt kurpjukastei - no “otrās grāmatas lāsta”
izdevies izmukt, bet ideāls arī nav.
Lāsma Gaile, greeneyednevertells.wordpress.com,
12.03.2014.