Nesen iznākušais Stīvena Kinga „Mirdzuma” latviešu izdevums noteikti rotās katru grāmatplauktu. Vāka autoram Artūram Bērziņam nešaubīgi ir izdevies notvert krāšņās viesnīcas „Overlook” garu. Viesnīcas spožā āriene ir tikai māns. Ciešāk ieskatoties var redzēt baisas detaļas – ka daiļās dāmas roka ir savecējusi, sievietes skatiens ar krāšņās maskas ir tikpat neīsts kā viņa pati, bet aiz ekrāna skaistules smīn galvaskauss un stāv kunga drānās ietērpies nebūt ne draudzīga paskata vilks, un bargajam sulainim trūkst puse sejas.

Viesnīca „Overlook” ir nams ar pagātni. Tā gājusi no rokas rokā un katram īpašniekam nesusi vien postu un nelaimes. Ēkas vēsture slēpj nevienu vien skandālu, skeletu skapī un kaut ko daudz tumšāku un draudīgāku.

Izbijušajam skolotājam un wannabe rakstniekam Džekam Toransam „Overlook” ir iespēja nostāties uz kājām pēc cīņas ar zaļo pūķi. Viņa sieva Vendija domā, ka viesnīcā no pasaules atšķirtībā pavadītais laiks satuvinās ģimeni. Bet mazais Denijs, kurš ir apveltīts ar tā saukto mirdzumu, cer, ka viņa drauga Tonija brīdinājumi par viesnīcu būs kļūdaini.

Kingam apskaužami meistarīgi izdodas vest stāstu no katra Toransu ģimenes locekļa skatu punkta. Viņš ar ķirurga precizitāti un miesnieka nežēlību uzšķērž viesnīcas uzrauga ģimenes raksturus un ļauj lasītājam ieskatīties viņu prāta tumšākajos nostūros. Jo ļaunums parasti nenāk no ārpuses, tas mīt katrā no mums. Ārējie faktori ir tie, kas tam ļauj iznākt no tā tumšās migas. Šoreiz tā ir viesnīca.

Toransi man atgādināja citu ģimeni no citas Kinga grāmatas – Krīdus no „Zvēru kapiņiem”. Pat ar visu Džeka dzeršanas problēmu un tieksmi šad tad palaist rokas Toransi likās tīri jauka ģimenīte, un es ļoti cerēju, ka viņiem viss būs kārtībā pat pēc nedienām iekš „Overlook”. It īpaši Denijam, kurš likās tik mīļš un vienkārši apburošs bērnelis.

Grāmata sarakstīta lieliski, bet mani kaitināja tas, ka pusi grāmatas Kings kā sīkmanīga skolotāja man bakstīja acī: „Tā ir slikta viesnīca! Tā ir ļoooti slikta viesnīca!” Nu, mister King, es arī kā lasītāja gaidu to „slikto viesnīcu”, jo tas man ir solīts.

4,5/5, jo, lai arī pēc „Mirdzuma” lasīšanas man naktī bija bail iet padzerties ūdeni un miegā rādījās dīvaini sapņi par viesnīcām, Kings īsti nespēja mani aizsniegt tā, kā viņam tas izdevies ar citām grāmatām (“Kerija”, “Mizerija”, “Zvēru kapiņi”). Grāmata patiks tiem, kuri grāmatās meklē kā spriedzi, tā arī dzīvus, daudzšķautnainus un spēcīgus varoņu raksturus.

Lāsma Gaile, greeneyednevertells.wordpress.com, 10.07.2013.