Kad Klarisa Freja jebšu Klerija kopā ar labāko draugu Saimonu dodas uz klubu „Pekle”, meitenei ne prātā nenāk, ka pēc šī apmeklējuma dzīve apgriezīsies kājām gaisā. Izrādās, Klerijai pēkšņi piemīt tā sauktais Redzējums, kas ļauj redzēt Ņujorkas nerimstošajā burzmā paslēpto pārsteidzošo pārdabisko pasauli, kurā mīt gan ļaunie dēmoni, gan bravūrīgie vilkači, gan asinskārie vampīri, gan viltīgās fejas un Ēnu Mednieki, kuri visus iepriekš minētos noliek pie vietas. Redzējuma dēļ Klerija negribot kļūst par slepkavības liecinieci un iepazīstas ar Ēnu Medniekiem, tostarp arī apburošo Džeiku. Drīz pēc tam pazūd meitenes māte, bet viņai pašai uzbrūk viens no dēmoniem, tāpēc Klerijai neatliek nekas cits kā vērsties pie jauniegūtajiem draugiem.

Lai gan „Kaulu pilsētas” sižetu uzminēju pirmajās simts lappusēs un tikpat ātri arī iemantoju nepatiku pret galveno varoni, tomēr par garlaicību sūdzēties nebija iemesla. Kasandras Klēras radītie varoņi ir spilgti un interesanti, ar savām iekšējā sāpēm un vājībām, kas liek to centīgi veidotajām emocionālajām bruņām pēc viegla, bet precīza pieskāriena sagrūt sīkās drumslās. Jo galu galā par spīti piederībai Ēnu Mednieku rindām viņi ir parasti jaunieši.

„Kaulu pilsēta” vietām atgādināja gan vienu no maniem mīļākajiem seriāliem, tas ir, „Supernatural”, gan Harija Potera pasauli, gan arī tipisku jauniešu, galvenokārt meiteņu, auditorijai domātu darbu, bet Klēra spējusi savai pasaulei piešķirt arī zināmu oriģinalitāti, kas to padara tik pievilcīgu un aizraujošu.

Tomēr kā darvas piliens medus mucā ir „Kaulu pilsētas” galvenā varone Klerija, kura brīžiem mani nokaitināja ar savu izstūrēšanos pret citiem, piemēram, Saimonu, kurš ir itin jauks un pat drosmīgs puisis. Protams, viņš nav nekāds Ēnu Mednieks, bet vai tas padara viņu sliktāku par Izabellu, Aleksu un Džeiku, kuras dēļ Klerija visu laiku uzmet savu labāko draugu? Varbūt tas, ka viņš jau kopš bērna kājas ir bijis blakus Klerijai (un klusībā lolo pret viņu jūtas), liek meitenei puisi uztvert par kaut ko tikpat pašsaprotamu kā galds un krēsls? Pie tam galvenās varones pašsaglabāšanās instinkta trūkums (kaut gan varbūt tā ir iedzimta vaina) un prasme ielīst tur, kur loģiski domājošs cilvēks, kurš, neskaitot sporta stundas, nav pat ostījis treniņzāles gaisu, nekad nespertu savu kāju.

Bet par spīti pirmīt galvenajai varonei veltītajiem skarbajiem vārdiem un vietām paredzamajam sižetam „Kaulu pilsēta” ir interesanta un noteikti būs laba lasāmviela vasaras brīvlaikā.

Kam patiks?

  •     Manuprāt, laba lasāmviela, lai pēc smagas darba dienas atpūstos.
  •     „Supernatural” faniem varētu būt interesanti

Lāsma Markeviča, http://greeneyesnevertells.jimdo.com, 14.06.2012.