Kad Klarisa Freja jebšu Klerija kopā ar labāko draugu Saimonu
dodas uz klubu „Pekle”, meitenei ne prātā nenāk, ka pēc šī
apmeklējuma dzīve apgriezīsies kājām gaisā. Izrādās, Klerijai
pēkšņi piemīt tā sauktais Redzējums, kas ļauj redzēt Ņujorkas
nerimstošajā burzmā paslēpto pārsteidzošo pārdabisko pasauli, kurā
mīt gan ļaunie dēmoni, gan bravūrīgie vilkači, gan asinskārie
vampīri, gan viltīgās fejas un Ēnu Mednieki, kuri visus iepriekš
minētos noliek pie vietas. Redzējuma dēļ Klerija negribot kļūst par
slepkavības liecinieci un iepazīstas ar Ēnu Medniekiem, tostarp arī
apburošo Džeiku. Drīz pēc tam pazūd meitenes māte, bet viņai pašai
uzbrūk viens no dēmoniem, tāpēc Klerijai neatliek nekas cits kā
vērsties pie jauniegūtajiem draugiem.
Lai gan
„Kaulu pilsētas” sižetu uzminēju pirmajās
simts lappusēs un tikpat ātri arī iemantoju nepatiku pret galveno
varoni, tomēr par garlaicību sūdzēties nebija iemesla. Kasandras
Klēras radītie varoņi ir spilgti un interesanti, ar savām iekšējā
sāpēm un vājībām, kas liek to centīgi veidotajām emocionālajām
bruņām pēc viegla, bet precīza pieskāriena sagrūt sīkās drumslās.
Jo galu galā par spīti piederībai Ēnu Mednieku rindām viņi ir
parasti jaunieši.
„Kaulu pilsēta” vietām atgādināja gan vienu no maniem mīļākajiem
seriāliem, tas ir, „Supernatural”, gan Harija Potera pasauli, gan
arī tipisku jauniešu, galvenokārt meiteņu, auditorijai domātu
darbu, bet Klēra spējusi savai pasaulei piešķirt arī zināmu
oriģinalitāti, kas to padara tik pievilcīgu un aizraujošu.
Tomēr kā darvas piliens medus mucā ir „Kaulu pilsētas” galvenā
varone Klerija, kura brīžiem mani nokaitināja ar savu izstūrēšanos
pret citiem, piemēram, Saimonu, kurš ir itin jauks un pat drosmīgs
puisis. Protams, viņš nav nekāds Ēnu Mednieks, bet vai tas padara
viņu sliktāku par Izabellu, Aleksu un Džeiku, kuras dēļ Klerija
visu laiku uzmet savu labāko draugu? Varbūt tas, ka viņš jau kopš
bērna kājas ir bijis blakus Klerijai (un klusībā lolo pret viņu
jūtas), liek meitenei puisi uztvert par kaut ko tikpat pašsaprotamu
kā galds un krēsls? Pie tam galvenās varones pašsaglabāšanās
instinkta trūkums (kaut gan varbūt tā ir iedzimta vaina) un prasme
ielīst tur, kur loģiski domājošs cilvēks, kurš, neskaitot sporta
stundas, nav pat ostījis treniņzāles gaisu, nekad nespertu savu
kāju.
Bet par spīti pirmīt galvenajai varonei veltītajiem skarbajiem
vārdiem un vietām paredzamajam sižetam „Kaulu pilsēta” ir
interesanta un noteikti būs laba lasāmviela vasaras
brīvlaikā.
Kam patiks?
- Manuprāt, laba lasāmviela, lai pēc smagas darba dienas atpūstos.
- „Supernatural” faniem varētu būt interesanti
Lāsma Markeviča, http://greeneyesnevertells.jimdo.com, 14.06.2012.