2001. gadā iznāca Nīla Geimena, slavenā komiksa „Sandman”
„tēva”, romāns „
Amerikāņu dievi ”, kas sacēla īstu vētru
literatūras pasaulē un nolasīja pamatīgu balvu „groziņu”. Nupat šī
grāmata nonāca arī pie latviešu lasītājiem.
Amerika nav laba zeme dieviem. Šeit cilvēki ir pārāk aizrāvušies ar
naudas pelnīšanu un īslaicīgām izklaidēm, lai veltītu laiku senču
ticībai un to dievu pielūgšanai. Un ko tad dieviem darīt, ja ne
pašiem mēģināt savilkt galus kopā un cīnīties par izdzīvošanu?
Turklāt vēl jāizbrīvē savs pleķītis krāšņajā dievu barā, jo Amerikā
mīt ne vien vecie dievi, bet arī pavisam jaunas dievības, piemēram,
tehnozēns un televīzijas dieviete.
Galvenais varonis Ēna ir nonācis teju vai sliktā jokā par labo un
slikto ziņu. „Labā ziņa – tiksi ātrāk brīvībā. Sliktā – tava sieva
ir mirusi, ” saka cietuma apsargs Vilsons. Pēc izkļūšanas brīvībā
Ēna, protams, dodas mājup – apbērēt sievu, kaut kā mēģināt sākt
visu no jauna – bet pēc īsta riņķa danča lidostā viņš sastop
misteru Trešdienu, kurš laipni piedāvā miesassarga amatu. Lai gan
savādais, brīžiem pat nepatīkamais kungs Ēnam nepatīk , viņš tomēr
piekrīt, nenojauzdams, kur patiesībā iesaistās.
Kaut kas tāds iespējams tikai Amerikā, kur kā katlā sajaucas visu
rasu un tautību pārstāvji, to domas, uzskati, tradīcijas un, jā,
arī ticības. Tas, kas iznāk laukā, ir visīstākā mozaīka, bet, vai
tādēļ mazāk skaista un vērtīga?
„Amerikāņu dievus” vajadzētu pārdot tāpat kā cigaretes – ar
brīdinājumu uz vāka. „Uzmanību – liek apšaubīt realitāti!” vai
„Turēt pa gabalu no bērniem!” (vardarbības, seksa un visai augstā
domu lidojuma, ko nenobriedis prāts diezin vai saprastu, dēļ).
„Amerikāņu dievi” no vieglās literatūras ir vēl tālāk kā Ņujorka no
Sanfrancisko, bet lasīt šo darbu nesagādā nekādas grūtības. Grāmatu
lasīju ar prieku, degot nepacietībā, kad pienāks tā dienas daļa, ko
veltīšu Ēnas neparastajam, pat baisajam ceļojumam cauri
Amerikai.
Izlasījusi „Amerikāņu dievus” jūtos kā izbraukājusi teju vai pusi
Amerikas nedēļas laikā, un tagad cieši turēšos pie pārliecības, ka
šajā valstī var sastapt īstus dievus, kuri noslēpušies krāsainajā
cilvēku burzmā. Kas zina, varbūt nedaudz šaubīgā paskata ubags,
kuram tu šodien pagāji garām, ir pats Odins, bet valdzinošā
sieviete īsajos svārciņos un iespaidīgajās augstpapēdenēs– pati
mīlas dieviete?
Dažs var nikni purpināt, ka Geimens ir noblēdījis sākumu sasolīto
vētru un piemirsis populārākos dievus, bet man šķiet, ka galvenais
tomer ir ceļš, ko Ēna veica pats sevī, varoņa izaugsme. Turklāt
kāda gan dieviem, ko mūsdienās joprojām pielūdz miljoniem cilvēku,
daļa gar dažu vecu gaiļu plūkšanos?
Šī grāmata noteikti būs saldais ēdiens jebkuram mitoloģijas fanam.
Manuprāt, pat cilvēki, kas ar mitoloģiju ir uz „jūs”, noteikti
iemīlēs šo grāmatu un varbūt pat sāks interesēties par senajām
dievībām.
Lāsma Markeviča, http://greeneyesnevertells.jimdo.com,
6.10.2012.