Latviešiem jauna, talantīga spriedzes romānu autore
Latviešu rakstnieku vidū jau labu laiku valda tas, ko ar humoru varētu dēvēt par pilnīgu diskriminācijas trūkumu – virknē žanru, kas stereotipiski tiek piedēvēti vīrišķīgai auditorijai, ar panākumiem darbojas rakstnieces sievietes, radot kvalitatīvus darbus gan detektīvromāna, gan zinātniskās fantastikas lauciņos.

Šobrīd “uz skatuves” uznāk vēl kāda jauna autore – Iveta Rēdliha, kuras otrais romāns “Vēl viena dziļa ieelpa” tapis latviešu literatūrā vēl samērā reti sastopamajā psiholoģiskā trillera žanrā.

“Vēl viena dziļa ieelpa” ir darbs, kurā spriedzes un detektīvžanra elementi apvienoti ar psiholoģiski pamatotu vēstījumu, ko autorei ticami radīt izdevies, pateicoties izglītībai šajā jomā. Darbu veido divas daļas, no kurām pirmā vairāk atbilst terminam “trilleris”, kamēr otra ir vairāk psiholoģiski orientēta; lasītājam ir aizraujoši sekot līdzi tam, kā šķietami tik dažādie vēstījumi noslēgumā savienojas vienā veselumā.

Romāna pirmās daļas centrā ir Alekss Caune – pašapzinīgs, viltīgs un mērķtiecīgs jauns vīrietis, kurš jau pusaudža gados ir dzelžaini apņēmies kļūt bagāts. Šī mērķa sasniegšanai viņš lieki netirda savu sirdsapziņu, un visi iespējamie līdzekļi viņam šķiet gana labi. Aleksa sapnim rodas izredzes piepildīties, kad viņš kā PSRS īpašo dienestu aģents nonāk Dienvidkorejā, Seulā. No tā laika jauneklim vairs nav prātā darbs – viņš ir gatavs riskēt ar karjeru un pat dzīvību, lai sasniegtu kāroto. Lai realizētu savu pārdrošo plānu, 1988. gadā Alekss dodas uz Rietumāfriku un piedzīvo ko neparastu...

Otrajā daļā romāna sižets atsāka ritēt 2016. gadā. Alekss ir veiksmīgi apprecējies, taču sieva Māra sevī nes kādu neizprotamu noslēpumu, kas izpaužas kā mokoši sapņi. Garastāvokli vēl vairāk negatīvi ietekmē mīļotā vīra komandējumi uz Rietumāfriku – tie ir pēkšņi, ilgstoši un neizprotami bieži. Piekritusi vīra uzstājīgajam lūgumam apmeklēt hipnoterapeitu, Māra pamazām pietuvojas savu sapņu izcelsmei...

Iveta Rēdliha pratusi romānā gan ievīt intriģējošu dokumentālu materiālu par varoņu apmeklētajām valstīm, gan meistarīgi iedziļināties tēlu psihē, uzskatāmi parādot to rīcības motivāciju, “dvēseles tumšākās dzīles”, kas gan visbiežāk neglaimo pašiem varoņiem, tomēr lasītājam liek aizdomāties arī par savu līdzcilvēku rīcības cēloņiem un sekām, īpaši – vēsturiski komplicētos apstākļos. Tā kā rakstniece atzinusi, ka pašlaik strādā pie savas trešās grāmatas, tad jācer, ka kvalitatīvu spriedzes žanra romānu rindas latviešu literatūrā jau tuvākajā laikā papildināsies ar citiem jauniem darbiem.