10. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notika Latvijas Nacionālais lasīšanas kongress bērniem. To jau otro gadu organizē Apgāds Zvaigzne ABC.

10. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notika Latvijas Nacionālais lasīšanas kongress bērniem. To jau otro gadu organizē Apgāds Zvaigzne ABC.

Pērn lasīšanas kongresa uzmanības centrā bija skolēnu lasītprasme, kas Latvijā saskaņā ar Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma (Progress in International Reading Literacy Study 2006) rezultātiem  īpaši pasliktinās vecuma posmā no 5. līdz 9. klasei. Šogad kongresa rūpju centrā būs bērnu zemā motivācija lasīt, ar ko cieši saistīts nepietiekamais bērnu un jauniešu grāmatu piedāvājums Latvijas, jo īpaši skolu, bibliotēkās.

Kongresa dalībnieki spriedīs, kā veicināt bērnu motivāciju lasīt, vēršot sabiedrības uzmanību uz problēmām, kas saistītas ar bērnu literatūras pieejamību. Kongresa laikā Apgāds Zvaigzne ABC godinās latviešu bērnu literatūras autorus un piedāvās dažādas aizraujošas aktivitātes mazajiem lasītājiem.

Uz nopietnu diskusiju par problēmām, kas saistītas ar bērnu motivāciju lasīt, Apgāds Zvaigzne ABC aicinās Izglītības un zinātnes un Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK), Latvijas Grāmatnieku ģildes, Rīgas domes Kultūras pārvaldes, Latvijas Skolu bibliotekāru asociācijas, Lauku bibliotēku atbalsta biedrības un Latvijas bibliotēku pārstāvjus, bērnu literatūras izdevējus un autorus, latviešu bērnu literatūras ekspertus, literatūras zinātniekus, kā arī žurnālistus un visus interesentus.

Fakti joprojām ir biedējoši – kā liecina pētījumi, 2009. gadā piektā daļa skolēnu piecpadsmit gadu vecumā nespēj pietiekami labi lasīt. Konstatēts, ka lasītprasmi īpaši ietekmē dzimums (zēnu lasītprasme bieži ir zemāka, īpaši – lauku reģionos) un ģimenes apstākļi (no sliktas lasītprasmes biežāk cieš bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm). Ar motivāciju lasīt ir vēl ļaunāk – kā liecina Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas rezultāti, tikai 20–30 procentiem piecpadsmitgadīgo Latvijas skolēnu brīvajā laikā ir interese par lasīšanu.

Pētījumos uzsvērts, ka bērniem jāprot lasīt atbilstoši vecumposma vajadzībām. Tādēļ tieši skolu bibliotēkām ir jākļūst par vietu, kas ieinteresē bērnu lasīšanā, tātad jāpanāk, lai skolu bibliotēku krājumi tiktu regulāri papildināti ar jaunām grāmatām un tajās atkal atgrieztos daiļliteratūra. Vēl vairāk – skolu bibliotēkām jākļūst atraktīvām un modernām, lai tās būtu spējīgas konkurēt ar daudzajiem citādas izklaides vilinājumiem.

Tieši tāpēc absurds ir publiskajā telpā ar lielu pārliecību izskanējušais kādas jaundibinātas politiskās partijas pārstāvja apgalvojums, ka “Harijs Poters nevar maksāt tikpat, cik īsti vērtīga bērnu grāmata”. “Mums nav jācīnās ar Hariju Poteru, mums Harijs Poters ir jāatbalsta,” uzskata Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka. “Harijs Poters bērnu lasīšanas labā ir izdarījis nesalīdzināmi vairāk nekā Latvijas politiķi.” Izdevēja uzsver, ka grāmatas par Hariju Poteru – septiņi biezi sējumi bez ilustrācijām – bērniem iemācījušas gan lasītprasmi, gan atklājušas interesi un vajadzību lasīt, jo īpaši vienai no lasītprasmes riska grupām – zēniem. Vija Kilbloka atgādina: Bērnu tiesību konvencijas 17. panta c) punkts paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāatbalsta bērnu grāmatu izdošana un izplatīšana. Ar šo pantu klajā pretrunā ir priekšvēlēšanu gaisotnē atkal izskanējušie aicinājumi atcelt grāmatām piemēroto pazemināto PVN likmi.

Lai rosinātu autorus un veicinātu jaunu bērniem adresētu, kvalitatīvu literāro darbu tapšanu, Apgāds Zvaigzne ABC jau vairākus gadus organizē konkursu “Zvaigznes grāmata. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem”, kura mērķis ir izdot aktuālas, saprotamas, mākslinieciski augstvērtīgas, jēgpilnas, interesantas un vizuāli pievilcīgas grāmatas bērniem un jauniešiem.