10. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notika Latvijas Nacionālais lasīšanas kongress bērniem. To jau otro gadu organizē Apgāds Zvaigzne ABC.
Pērn lasīšanas kongresa uzmanības centrā bija skolēnu
lasītprasme, kas Latvijā saskaņā ar Starptautiskā lasītprasmes
novērtēšanas pētījuma (Progress in International Reading Literacy
Study 2006) rezultātiem īpaši pasliktinās vecuma posmā no 5.
līdz 9. klasei. Šogad kongresa rūpju centrā būs bērnu zemā
motivācija lasīt, ar ko cieši saistīts nepietiekamais bērnu un
jauniešu grāmatu piedāvājums Latvijas, jo īpaši skolu,
bibliotēkās.
Kongresa dalībnieki spriedīs, kā veicināt bērnu motivāciju lasīt,
vēršot sabiedrības uzmanību uz problēmām, kas saistītas ar bērnu
literatūras pieejamību. Kongresa laikā Apgāds Zvaigzne ABC godinās
latviešu bērnu literatūras autorus un piedāvās dažādas aizraujošas
aktivitātes mazajiem lasītājiem.
Uz nopietnu diskusiju par problēmām, kas saistītas ar bērnu
motivāciju lasīt, Apgāds Zvaigzne ABC aicinās Izglītības un
zinātnes un Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bērnu literatūras centra, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas
(LNK), Latvijas Grāmatnieku ģildes, Rīgas domes Kultūras pārvaldes,
Latvijas Skolu bibliotekāru asociācijas, Lauku bibliotēku atbalsta
biedrības un Latvijas bibliotēku pārstāvjus, bērnu literatūras
izdevējus un autorus, latviešu bērnu literatūras ekspertus,
literatūras zinātniekus, kā arī žurnālistus un visus
interesentus.
Fakti joprojām ir biedējoši – kā liecina pētījumi, 2009. gadā
piektā daļa skolēnu piecpadsmit gadu vecumā nespēj pietiekami labi
lasīt. Konstatēts, ka lasītprasmi īpaši ietekmē dzimums (zēnu
lasītprasme bieži ir zemāka, īpaši – lauku reģionos) un ģimenes
apstākļi (no sliktas lasītprasmes biežāk cieš bērni no sociāli
nelabvēlīgām ģimenēm). Ar motivāciju lasīt ir vēl ļaunāk – kā
liecina Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas rezultāti,
tikai 20–30 procentiem piecpadsmitgadīgo Latvijas skolēnu brīvajā
laikā ir interese par lasīšanu.
Pētījumos uzsvērts, ka bērniem jāprot lasīt atbilstoši vecumposma
vajadzībām. Tādēļ tieši skolu bibliotēkām ir jākļūst par vietu, kas
ieinteresē bērnu lasīšanā, tātad jāpanāk, lai skolu bibliotēku
krājumi tiktu regulāri papildināti ar jaunām grāmatām un tajās
atkal atgrieztos daiļliteratūra. Vēl vairāk – skolu bibliotēkām
jākļūst atraktīvām un modernām, lai tās būtu spējīgas konkurēt ar
daudzajiem citādas izklaides vilinājumiem.
Tieši tāpēc absurds ir publiskajā telpā ar lielu pārliecību
izskanējušais kādas jaundibinātas politiskās partijas pārstāvja
apgalvojums, ka “Harijs Poters nevar maksāt tikpat, cik īsti
vērtīga bērnu grāmata”. “Mums nav jācīnās ar Hariju Poteru, mums
Harijs Poters ir jāatbalsta,” uzskata Apgāda Zvaigzne ABC valdes
priekšsēdētāja Vija Kilbloka. “Harijs Poters bērnu lasīšanas labā
ir izdarījis nesalīdzināmi vairāk nekā Latvijas politiķi.” Izdevēja
uzsver, ka grāmatas par Hariju Poteru – septiņi biezi sējumi bez
ilustrācijām – bērniem iemācījušas gan lasītprasmi, gan atklājušas
interesi un vajadzību lasīt, jo īpaši vienai no lasītprasmes riska
grupām – zēniem. Vija Kilbloka atgādina: Bērnu tiesību konvencijas
17. panta c) punkts paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir
jāatbalsta bērnu grāmatu izdošana un izplatīšana. Ar šo pantu klajā
pretrunā ir priekšvēlēšanu gaisotnē atkal izskanējušie aicinājumi
atcelt grāmatām piemēroto pazemināto PVN likmi.
Lai rosinātu autorus un veicinātu jaunu bērniem adresētu,
kvalitatīvu literāro darbu tapšanu, Apgāds Zvaigzne ABC jau
vairākus gadus organizē konkursu “Zvaigznes grāmata. Latviešu
oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem”, kura mērķis ir izdot
aktuālas, saprotamas, mākslinieciski augstvērtīgas, jēgpilnas,
interesantas un vizuāli pievilcīgas grāmatas bērniem un
jauniešiem.
