„ Eņģeļu impērija ” – Bernāra Verbēra triloģijas otrā grāmata. Pirmo neesmu lasījusi, nolēmu sākt tieši ar eņģeļiem, tad pāriet uz trešo daļu („ Mēs – Dievi ”) un iespējams, tikai pēctam izlasīt arī pirmo daļu „ Tanatonauti ”.

Vai esat kādreiz domājuši, kas ar mums notiek, kad nomirstam? Laikam jau visi esam par to aizdomājušies. Lasot „Eņģeļu impēriju”, brīžam nospriedu – Ak, Dievs, un, ja nu tiešām TUR AUGŠĀ viss ir tik sarežģīti, bet jau nākamajā brīdī saprotu -  autors atklāti visu ironizē. Smalka ironija, humors un iespēja, lasot, prātā  visu smalki vizualizēt.

Grāmatas galvenais varonis nomirst, nonāk debesīs un tad tik sākās ņigu ņegu. Divas tiesas, kurās viņu aizstāv viņa paša sargeņģelis. Ar otro piegājienu  galvenais varonis tomēr ticis pie pietiekama punktu skaita, lai kļūtu par eņģeli un viņam uztic 3 dvēseles, kuras jāvada dzīvē, jāpalīdz un jāpiepilda katru vēlēšanos.  Galvenā varoņa uzdevums, panākt, lai vismaz viena no šīm dvēselēm, pēc nāves uz Zemes, iegūtu nepieciešamo punktu skaitu tur augšā - debesīs.

Zinātniskā fantastika.  Ļoti aizraujošā veidā iespējams sekot pa gadiem līdzi katras dvēseles (cilvēka) dzīvei, notikumiem, attīstībai. Aizraujoši redzēt KĀ eņģeļi cenšās cilvēkiem palīdzēt, kādas metodes izmanto. Viss ir ļoti skaisti, līdz brīdim, kad TUR AUGŠĀ sāk notikt lietas, kuras jau smeļas pāri normālai fantastikai. Es pati piederu pie tiem, kuri tic, nojauš, zina, ka katram ir savs sargeņģelis, jeb enerģija, kas mums palīdz, bet nespēju iedomāties, ka Eņģelis ir „cilvēcīga” un saprātīga būtne bez miesas, būtne, kura pati brīžam nezina kas ir pareizi vai nepareizi, būtne, kurai var viendien labpatikties mazliet paceļot pa savu eņģeļu pasauli un paņemt „atvaļinājumu” no palīdzēšanas savām Zemes dvēselēm. Manā galvā tas nespēj salīmēties kopā. Bet ne par to ir stāsts. Ļoti patika grāmatā aprakstītā Visuma struktūra – tas kā ir iekārtota pasaule, aizsaule, citas galaktikas, kas zem kā ir pakārtots un kam pakļauts. Ir tik daudz grāmatu par eņģeļiem, bet šī ir citādāka. Fantastika mijās brīžam ar totālu šizofrēniju (mans subjektīvai viedoklis... bet man patika;) ) , aizraujošu humoru un lieliskām „Absolūto un relatīvo zināšanu enciklopēdijas” nodaļām.

Grāmata laba - fantastikas un "ku-kū" cienītajiem dikti ies pie sirds!
No grāmatas sižeta varētu izveidot interesantu filmu!

„Kad mazajam Ēriksonam bija septiņi gadi, viņš vēroja, kā tēvs mēģina iedzīt kūtī telēnu. Tēvs stipri vilka aiz virves, bet telēns ietiepās un atteicās iet uz priekšu. Mazais Eriksons icus sāka smieties par tēvu. Tēvs viņam teica:” Ja jau tu esi tik gudrs, tad izdari to labāk.”
Eriksonam ienāca prātā nevis vilkt to aiz virves, bet apiet telēnam apkārt un paraut viņu aiz astes.
Telēns tūlīt metās uz priekšu un iegāja kūtī.”

„Tiklīdz mēs kaut ko vairs nevēlamies, tas notiek. Eņģeļiem tas nozīmē atpūtu. Kad viņiem vairs neko nelūdz, tie mierīgi var strādāt.(..) Nav nekā tāda, bez kā nevarētu iztikt. Vēl nav tāda cilvēka, kas būtu kļuvis laimīgs, jo pēkšņi dabūjis darbu, naudu vai mīlestību, kuru vēlējies. Īsta laime ir negaidīts notikums, kas daudzreiz pārsniedz cilvēka vēlmes. Mēs visu laiku uzvedamies kā Ziemassvētku vecīši. Tie, kuri lūguši elektrisko vilcienu, to arī saņem. Bet tie, kuri neko nav lūguši, var saņemt daudz vairāk. Pārstājiet visu laiku prasīt, un jūsu vēlmes piepildīsies.”

Laura Krampe, http://laurakrampe.blogspot.com, 12.09.2012.