Man vienmēr ir patikušas pasakas, fantastika, fantāzija, tas, ko tik grūti noķert aiz astes ikdienā, pēc kā tiecās katra cilvēka dvēsele, bet retais spēj aktīvi un no visas sirds fantazēt un sapņot, pārkāpjot tam trauslajam slieksnim, kas atdala bērnību no pieaugušo pasaules. Grāmatas "Mirušie nepiedod" autore Ieva to prot! Lieliski prot! Un prot ieinteresēt ar labu pieaugušo pasaku, nevis banālu romāniņu fantastikas stilā.

Pirmās 10 grāmatas lapaspuses lāga nevarēju saprast, kur es atrodos, jutos apmaldījusies, nezināju, kas es esmu (jā, es cenšos iejusties grāmatā ne tikai ar prātu, bet ar dvēseli), šķita, ka sajūtu mazliet kaut ko no Harija Potera, mazliet no "Bada Spēlēm" - tēli, nosaukumi, vietas.... viss samudžinājās, šķietami neatšķetināmā kamolā, līdz pēkšņi mani pārņēma sajūta, ka šis kamols ir kļuvis par milzu vizuļojošu mākoni, kas mani iesūc sevī ar visu savu mākoņspēku. Tajā mirklī es kļuvu par daļu no šīs skaistās pasakas. Jā, tieši pasakas! Man labpatīkās to saukt par pasaku, jo beigas tai bija tīri vai normālas pasakas cienīgas.

Ļoti patīk Ievas Melgalves fantāzija, iztēle, interesantie cilvēku un magu vārdi, vietu nosaukumi. Galvenā varone Vega (jeb Nela) - vārds man simpatizēja jau sākumā, jo zināju, ka tā ir piektā spožākā zvaigzne naktī. Ieva - vai personu vārdiem Tavā darbā ir kāda īpaša nozīme? Ange, Dārs, Nadors, Ronada, Boords.....
Izbaudīju katru mirkli no šīs pasakas, kur magi valda pār cilvēkiem, kur Karalis spēj savienoties domās ar padotajiem, kur ielejā ir ciems pie ciema - kā mazas pasaules, katra ar savu valdnieku un magiem. Un izbaudīju Vegas dzīvi, savienojot savas sajūtas ar viņas izjūtām un mirkli, ko uztver acis, lasot.
Paldies Ieva, par lielisko grāmatu:)

Ak, jā....... iekrita atmiņā viens autores teikums, kas lasāms vairākkārt grāmatā.... "Es dzirdēju kā viņš pasmaida!" :) Es arī esmu bieži dzirdējusi, cilvēkus smaidam.

Ja man jādod zvaigznītes, tad 8 no 10 :)

Laura Krampe, laurakrampe.blogspot.com, 15.07.2013.