Pirmais teikums, ko dzirdēju par "Vēja
vārdu" (pietam no cilvēka, kas to nebija pat lasījis)
skanēja šādi: "Nu, ko tu āksties, tak kārtējais Harija Potera
variants!". Tas Izklausījās nievājoši, it īpaši, ja šāda atsauksme
izkristalizēta tikai no tā, ko "kāda tante teikusi". Hm, bet man
patīk Harijs Poters, nodomāju! Pirms sākat lasīt "Vēja vārdu"
kārtīgi uztrennējiet plaukstu locītavas, jo grāmata ir 700+ lpp
bieza un, ja to lasīsiet lēnām kā es, tad pamatīgi nogurdināsiet
plaukstu locītavas.
"Reiz sensenos laikos, aiz trejdevņiem kalniem un trejdeviņām
zemēm..." Jā, šādi es varētu iesākt stāstu par "Vēja Vārdu", jo tā
ir liela pasaka. Brīnišķīga pasaka, kas risinās pilnīgi nenosakāmā
laika telpā (pasaku faniem gan ir pilnīgi vienalga, kurš gadsimts
sācies aiz loga kārtējā pasakā), pilnīgi mistiskos apstākļos (kas
gan ir īstenība un kas nē?). Vai sasaistes un simpātijas teorija ir
tikai leģenda? Vai pastāv pūķi?
Grāmatai ir ļoti aizraujoša struktūra - stāsts iekš stāsta. Galvenā
varoņa Kvouta (saukts arī par Kotu un Rešī) tagadējā dzīve, kurā
tas sastaptajam Hronistam nolemj uzticēt uzrakstīt savu dzīves
stāstu, mijās ar fantastiskiem piedzīvojumiem tur - kaut kur ārpus
laika un telpas. Kvouta stāstījums ierauj lasītāju iekš viņa
pasaules, iekš Rū cilts ceļojošās trupas ikdienas, iekš mazo un
lielo pilsētiņu un ciematu notikumiem, iekš mazā zēna Kvouta
burvestību mēģinājumiem un cīniņiem nabadzībā par izdzīvošanu.
Lasot, galvā skaidri dzirdēju viņa brīnumaino prasmi spēlēt liru un
dziedāt tā, ka apkārtējie raudot no aizkustinājuma. Lasot, gara
acīm redzēju to meiteni, kurā Kvots iemīlējās, izjutu viņa alkas un
naivi bērnišķo prieku, katru reizi to satiekot. Izjutu katru Kvouta
esības brīdi maģiskajā Arcanum universitātē...
Liela pasaka? Mīts? Leģenda? Pirmais un pēdējais citāts no
grāmatas, zemāk manā rakstā, atklāj daļu patiesības.....
Gaidu turpinājumu. Nepacietīgi!
Grāmatai dodu 10 no 10 :)
Citāti no grāmatas:
Es esmu mīts! Ļoti īpašs mīts, kas radījis sevi pats! Vislabākie meli par mani ir tie, ko esmu stāstījis es."
"Nepatiesi apvainojumi vienmēr ir sāpīgi, bet vēl ļaunāk ir tad, ja cilvēki, kuri skatās uz tevi no augšas, nekad nav izlasījuši nevienu grāmatu vai aizceļojuši tālāk par divdesmit jūdzēm no dzimtās vietas."
"Ja vēlies pakļaut pasauli savai gribai, tev jāpārvalda tas, kam tu tici."
"Ikviens var ierasties, kur vajag, ja ir saņēmis ziņu, bet tikai īpašs cilvēks var parādīties, nezinādams, kas noticis."
"Simpātijas likums ir viens no galvenajiem maģijas elementiem. Tas nosaka: jo divi priekšmeti ir līdzīgāki, jo spēcīgāka ir simpātiskā saikne. Jo spēcīgāka ir saikne, jo vieglāk tie ietekmē viens otru."
"Ja esat atraduši kādu, ko varat turēt savās skavās, aizverot acis pret ārpasauli, tad jums ir ļoti laimējies."
"Ikviens sacer stāstu par sevi pats savā galvā. Vienmēr. Visu laiku. Stāsts dara viņu par to, kas viņš ir. Mēs veidojam sevi no šī stāsta.
Laura Krampe, laurakrampe.blogspot.com, 17.12.2013.
