„Mirdzums mirdzumu pazīst!”

Grāmata, kas iedveš bailes. 
 
Kā izrādās, pirmo reizi savā mūžā lasīju, nevis skatījos, šausmeni. Vienu varu teikt droši – lasīt ir daudz bailīgāk un „saldāk” nekā skatīties. Zemapziņa ar iztēli izstrādā tādus gājienus, ka šermuļi pār kauliem skrien, lasot pat nervu gali tiek kutināti jaudīgāk, brīžos, kad šķiet, ka „nekā TĀDA jau tur nebija”. Ir sajūta, ka zosāda neatkāpjas nemaz un aizdomīgs sāk šķist katrs troksnītis, katra čaboņa aiz loga, pat lietus bungāšana pa palodzi tiek uztverta ar piesardzību, sak, „vai tikai tās nav trakās lapsenes, kas atmodušās no miroņiem un ieradušās, lai uzbruktu man caur aizvērto logu?”. Nemitīgs saspringums. Patīk.
 
Ja Tev patīk spēlēties ar savām bailēm, pietam esi emocionāls, droši lasi „Mirdzumu” vakaros! Es tā arī darīju, izbaudīdama trauksmes sajūtu, kas pastiprināja un paspilgtināja emocijas.
 
Stāsts ir par ģimeni – tēti, mammu un mazo Deniju, kuram ir tikai pieci gadi, bet viņš „mirdz”! Mirdzums jeb spējas – lasīt domas, paredzēt notikumus, redzēt nākotni utt. Denijam palīdz „iedomu” draugs Tonijs, kurš, kā beigās atklājās, ir kas vairāk par „iedomu” draugu. 
 
Mēs katrs mazliet „mirdzam”, bet Denijs mirdz vairāk kā pārējie, tik ļoti mirdz, ka to sajūt pat viesnīca „Overlook” – visskaistākā viesnīca pasaulē, kurā Denija tēvs Džeks saņem uzaicinājumu kļūt par pārvaldnieku periodā, kad viesnīca slēgta – ziemā. Tā nu visa ģimene sezonas beigās apmetās viesnīcā, kurā sākās mistiski notikumi, ko jūt un „redz” Denijs, un pamazām arī tēvs – alkoholisma un ikdienas nomākts cilvēks, un māmiņa – panaiva sieviete, kura vēlās saglābt ģimeni.  Ir vienalga, cik izglītots tu esi, cik pārliecināts par savu nervu stabilitāti un cik ļoti mīli savus tuvos, katram cilvēkam ir vājie punkti, uz kuriem uzspiežot, kļūsti manipulējams un gatavs pārdot savu dvēseli velnam un nogalināt visu savu ģimeni.  
 
Es piederu pie tiem, kuri fiziski nepanes ziemu. Notikumu darbības laiks grāmatā kā reizi – ziema! Trīs cilvēki viesnīcas šausmu notikumu un milzu sniega ieskautā apkārtnē, ārpus civilizācijas, bez iespējām sazināties ar ārpasauli... Tā jau traks palikt var!:) 
 
Sižets aizraujošs, lasot rodas sajūta, it kā turētu rokās filmas scenāriju. Starpcitu, filmu redzēju. The Shining ir 1980. gada ekranizējums, kur galvenajā  - tēva lomā - Džeks Nikolsons, nospēlēja fantastiski, bet pašā filmā es dziļi vīlos. Tā ne uz pusi neparāda visu notikumu un sajūtu gammu, lai gan ir 2,5h gara. 
 
Stīvenu Kingu laikam jau nepieklājās kritizēt, bet mazliet pietrūka grāmatas beigās pārsteiguma momenta (kaut kā „Pēkšņa” un tāda, lai būtu kā ar bomi pa pieri un viss sagrieztos kājām gaisā) vai „stāsta bez beigām” - a la Deivida Linča izgājiena.
 
Sižets 455 lapaspušu garumā bija viena liela mistika, kas beidzās „normāli”, cik vien normāli var beigties šausmu gabals. 
 
Lai nu kā! Grāmata super! 
 
Dodu 9 no 10 zvaigznītēm :)

laura Krampe, laurakrampe.blogspot.com, 03.09.2013.