„Mirdzums mirdzumu pazīst!”
Grāmata, kas iedveš bailes.
Kā izrādās, pirmo reizi savā mūžā lasīju, nevis skatījos,
šausmeni. Vienu varu teikt droši – lasīt ir daudz bailīgāk un
„saldāk” nekā skatīties. Zemapziņa ar iztēli izstrādā tādus
gājienus, ka šermuļi pār kauliem skrien, lasot pat nervu gali tiek
kutināti jaudīgāk, brīžos, kad šķiet, ka „nekā TĀDA jau tur
nebija”. Ir sajūta, ka zosāda neatkāpjas nemaz un aizdomīgs sāk
šķist katrs troksnītis, katra čaboņa aiz loga, pat lietus bungāšana
pa palodzi tiek uztverta ar piesardzību, sak, „vai tikai tās nav
trakās lapsenes, kas atmodušās no miroņiem un ieradušās, lai
uzbruktu man caur aizvērto logu?”. Nemitīgs saspringums.
Patīk.
Ja Tev patīk spēlēties ar savām bailēm, pietam esi emocionāls,
droši lasi „Mirdzumu”
vakaros! Es tā arī darīju, izbaudīdama trauksmes sajūtu, kas
pastiprināja un paspilgtināja emocijas.
Stāsts ir par ģimeni – tēti, mammu un mazo Deniju, kuram ir
tikai pieci gadi, bet viņš „mirdz”! Mirdzums jeb spējas – lasīt
domas, paredzēt notikumus, redzēt nākotni utt. Denijam palīdz
„iedomu” draugs Tonijs, kurš, kā beigās atklājās, ir kas vairāk par
„iedomu” draugu.
Mēs katrs mazliet „mirdzam”, bet Denijs mirdz vairāk kā
pārējie, tik ļoti mirdz, ka to sajūt pat viesnīca „Overlook” –
visskaistākā viesnīca pasaulē, kurā Denija tēvs Džeks saņem
uzaicinājumu kļūt par pārvaldnieku periodā, kad viesnīca slēgta –
ziemā. Tā nu visa ģimene sezonas beigās apmetās viesnīcā, kurā
sākās mistiski notikumi, ko jūt un „redz” Denijs, un pamazām arī
tēvs – alkoholisma un ikdienas nomākts cilvēks, un māmiņa – panaiva
sieviete, kura vēlās saglābt ģimeni. Ir vienalga, cik
izglītots tu esi, cik pārliecināts par savu nervu stabilitāti un
cik ļoti mīli savus tuvos, katram cilvēkam ir vājie punkti, uz
kuriem uzspiežot, kļūsti manipulējams un gatavs pārdot savu dvēseli
velnam un nogalināt visu savu ģimeni.
Es piederu pie tiem, kuri fiziski nepanes ziemu. Notikumu
darbības laiks grāmatā kā reizi – ziema! Trīs cilvēki viesnīcas
šausmu notikumu un milzu sniega ieskautā apkārtnē, ārpus
civilizācijas, bez iespējām sazināties ar ārpasauli... Tā jau traks
palikt var!:)
Sižets aizraujošs, lasot rodas sajūta, it kā turētu rokās
filmas scenāriju. Starpcitu, filmu redzēju. The Shining ir
1980. gada ekranizējums, kur galvenajā - tēva lomā - Džeks
Nikolsons, nospēlēja fantastiski, bet pašā filmā es dziļi vīlos. Tā
ne uz pusi neparāda visu notikumu un sajūtu gammu, lai gan ir 2,5h
gara.
Stīvenu Kingu laikam jau nepieklājās kritizēt, bet mazliet
pietrūka grāmatas beigās pārsteiguma momenta (kaut kā „Pēkšņa” un
tāda, lai būtu kā ar bomi pa pieri un viss sagrieztos kājām gaisā)
vai „stāsta bez beigām” - a la Deivida Linča izgājiena.
Sižets 455 lapaspušu garumā bija viena liela mistika, kas
beidzās „normāli”, cik vien normāli var beigties šausmu
gabals.
Lai nu kā! Grāmata super!
