Jau pirmais Lauras romāns “Pūķa dziesma” – tapis, kad autorei
vēl bija tikai 17 gadu –, ieguva atzinību Apgāda Zvaigzne ABC
organizētajā bērnu un jauniešu oriģinālliteratūras konkursā
“Zvaigznes grāmata” un iekaroja lasītāju atzinību kā pirmais
latviešu oriģināldarbs, kas tapis ārvalstīs tik populārajā, bet
Latvijā tobrīd vēl minimāli pārstāvētajā fantāzijas žanrā. Arī
turpmākajos darbos Laura turpināja čakli kopt iztēles lauciņu –
romāni “Nepabeigtais skūpsts”, “Laimes monitorings”, “Naktstauriņš”
un triloģija
“Danse Macabre” katrs citā rakursā piedāvāja lasītājam uz
pazīstamo paraudzīties caur krāsainas iztēles prizmu. Šīgada
Ziemassvētkos latviešu fantāzijas cienītāji var līksmot – klajā
nācis atkal jauns, pēc skaita astotais Lauras Dreižes romāns ar
mazliet mīklainu nosaukumu “Tā
runāja Zosu māte” . Literatūras pazinēji nosaukumā
atpazīs gan atsauci uz hrestomātisko Nīčes darbu, gan mazāk zināmu
alūziju uz populāru angļu bērnu pasaku un skaitāmpantiņu krājuma
“autori”. Zināšanas par šo klasisko grāmatu, kā lasītājs uzzinās,
izrādīsies būtiskas sižeta intrigas izpratnē, taču nav jāraizējas
par to, ka šis darbs Latvijā nav pazīstams – romāna beigās
ievietotas autores tulkotās bērnu dziesmiņas, kas daļēji kalpo par
teksta šifra atslēgu.
Romānam par pamatu Laura Dreiže izmantojusi rūpīgi
izpētītus ķeltu mītus un leģendas – no tiem aizgūta paralēlo
pasauļu koncepcija un daļa tēlu, taču autores dzīvā un bagātā
iztēle spējusi šos senos stāstus ievērpt pilnīgi mūsdienīgā
sižetā. “Tā runāja Zosu māte” vēsta par diviem šķietami
parastiem jauniešiem, kas sastopas no pirmā acu uzmetiena
ikdienišķā Anglijas mazpilsētiņā. Tomēr gan Kendijai, gan Korbinam
ir kas slēpjams. Jaunā žurnāliste Kendija bēg no vienas
dzīvesvietas uz nākamo, lai izvairītos no kāda baisa, sev visur
līdzi nesta noslēpuma, un mēdz sarunāties ar – kā varētu domāt –
tukšu gaisu, savukārt kafejnīcas darbinieks Korbins sevī lolo kādu
neprātīgu ideju, kas saistīta ar puiša ne visai parasto izcelsmi.
Un, protams, arī miegainā mazpilsētiņa patiesībā ir svarīgu globālu
notikumu epicentrs, jo, kā jau fantāzijas darbā ierasts, aiz visiem
redzamās dimensijas eksistē vēl arī cita – maģiskā, pārdabiskā,
noslēpumainā un, jā, arī bīstamā. Šajā dimensijā ris cīņas starp
būtnēm, kuru spēki tālu pārspēj cilvēciskos, pastāv likumi, kuru
pārkāpšanai ir draudīgas sekas, bet galvenais: daļēji pašu
izraisīto spraigo notikumu virpulī Kendijai un Korbinam ir jāatrod
visgrūtākais ceļš – tas, kurš abus ved ārā no noslēgtības un vienu
pie otra.
Romānā netrūkst ne krāšņas iztēles ainu un spriedzes
momentu, ne humorpilnu tēlu (to vidū par lasītāja favorītu
noteikti kļūs bibliotēkas durvju rokturis, kurš sazinās, citējot
Šekspīru), tomēr galvenais, kas raksturo “Zosu māti”, ir atmosfēra:
teksta valdzinoši nostalģiskā noskaņa, kas vienlaikus
atsauc atmiņā rudenīgu vakaru mežā un puspiemirstu, mazliet baisu,
tomēr sirdij tuvu pasaku, kurā notikt var viss, kamēr vien esam
atvērti iztēles maģiskajam saucienam.
Pieejama arī e-grāmata.
