Īsproza atkal ir iekarojusi būtiskas pozīcijas literārajā ainavā; jaunus stāstu krājumus izdod gan labi pazīstami un regulāri rakstoši autori – Ēriks Kūlis, Rimants Ziedonis, Egīls Venters un citi, – gan autori, kuriem krājums ir pirmā vai otrā izdotā grāmata. Vēl tikai pagājušajā gadā par spožu debiju stāstu krājuma “Ledus apelsīns” izskatā Latvijas Literatūras gada balvai tika nominēta jaunā autore Dace Vīgante. Stāstu kā ideālu pirmās publikācijas formātu atbalsta gan Rakstnieku Savienības piedāvātie Literārās akadēmijas rakstniecības kursi, gan Rakstnieku Savienības literārais izdevums “KonTEKSTS”, kurā regulāri tiek publicēti jauno autoru stāsti.
Tagad autoriem, kuri pieaugušo prozas lauciņā debitē ar īsprozu, pievienojas arī Laura Vinogradova, kurai pērn iznāca pirmā grāmata bērniem “Snīpulītis no Snīpuļciema”. Tomēr Lauras stāstu krājums, kuram dots nosaukums “izelpas” , intonatīvi ir ļoti atšķirīgs no gaišā, draudzīgā un mājīgā vismazākajiem lasītājiem adresētā debijas darba. “Izelpās” autore apkopojusi astoņus stāstus par mūsdienu sievieti Latvijā; stāstus, kuriem, iespējams, lasītājs vispirms piemēros apzīmējumus: skarbi, nesaudzīgi, tieši. No vienas puses, šie ir sievietes stāsti sievietei, no otras – jebkuram, kurš vēlas sievieti kaut nedaudz labāk izprast. Tēmas? Smeldzīga vientulība – tiklab vienatnē kā attiecībās esot. Seksualitātes spēks, pavērsts traumējošā virzienā. Mātes un bērna gandrīz biedējoši ciešā saikne. Uzmanības, tuvības, cilvēcības meklējumi – bieži velti. Slimības atstātie nospiedumi miesā un dvēselē. Un tam visam pa vidu viņa – jauna, dzīves jau mazliet nobružātu dvēseles virskārtu, zem kuras joprojām modri un jūtīgi pulsē emocijas, vispirms un galvenokārt – alkas mīlēt un tikt mīlētai. Vai šīs ir izelpas, varbūt – nopūtas? Tomēr nē. Cauri meistarīgi tvertajam sadzīviskajam skarbumam visos stāstos tomēr neapklusināmi, citviet skaļāk, citviet klusāk pulsē prieka stīdziņa – par dzīvi un dzīvību, par tuvajiem cilvēkiem, par katras jaunas dienas nozīmīgumu. Sāpīgais un gaišais, savijies vienuviet, veido jaudīgu emocionālu fonu stāstiem, kuros mēs citkārt saskatītu vien ikdienas prozu. Un tieši emocionālā spriedze padara ik stāstu personisku.
Pati autore par savas grāmatas tapšanu stāsta šādi: “Es nevaru aizturēt elpu, un tieši tāpat nespēju sevī aizturēt stāstus. Vajag iz-elpot un vajag iz-stāstīt. Tikai tā var dzīvot. Tikai tā var ie-elpot un būt. Sāku rakstīt nesen. Un nekādi, nekādi nespēju izskaidrot, kā mani stāsti rodas. Tie ir manī iekšā, un es tos izstāstu. Tieši tik neparasti vienkārši tas ir.”
Grāmatu “izelpas” draudzīgā un neformālā gaisotnē atvērsim Zvaigznes grāmatnīcā K. Valdemāra ielā 6 8. novembrī plkst. 18.00. Būs iespēja ieklausīties tekstā un mūzikā, satikt grāmatas autori un iegūt savā īpašumā arī grāmatu ar autogrāfu.
