Pie mums atceļojis nu jau otrais latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājums. Šoreiz nosaukums izvēlēts pēc Džeinas Tamuļevičas darba „Zilie jūras vērši”, kas arī sakrīt ar galveno tēmu šajā izdevumā. „Purpura karaļa galmā” bija vairāk apkopoti fantāzijas gabali, toties tagad pārsvaru gūst zinātniskā fantastika drūmākās notīs. Pasaules notikumi vislabāk atspoguļojās autoros, tā kā šīs pārmaiņas bija gluži vai sagaidāmas. Nu tad lūkosim, kas katram maisā šoreiz.

Džeina Tamuļeviča „Zilie jūras vērši” Laikam gaidot lasīšanu biju izstrādājusi kaut kādu priekšstatu, jo biju pārsteigta, kad pēkšņi notikumos pārādījās tehnoloģijas. Tad izrādījās, ka visa pasaule ir nākotnes spekulācija visnotaļ ticamā attīstības virzienā. [Ai, kā es gribētu austiņas, kas skenē smadzeņu darbību un, prognozējot šodienas sajūtas, piedāvā mūzikas listi!] Stāstā labi nostabilizēta vide un vairāki negaidīti pavērsieni. Lielisks eksemplārs ar ko sākt sējumu, man ļoti patika.

Anna Kalna nokļuva manu favorītu sarakstā ar visiem trīs stāstiem.

„Domracis” – par vīru, kas uzņēmies aizvest un nogremdēt Baltijas jūrā paciņas ar cilvēku problēmām un likstām. Valoda un radītā pasaule, kā arī Bertrama tēls absolūti apbūra. Ja vērtētu ballēs, tad dotu 10/10.

„SIA Harons” – par pusmūža sievieti un autobusa braucienu… Pieskaršanās svarīgai tēmai ar stāsta kulmināciju un mistērijas atklāšanu. Atkal 10/10.

„Skārda mūza Melānija” – varbūt ne vairs maksimālais vērtējums, jo stāsts ir mierīgāks un vienkāršāks, taču joprojām ļoti labi. Mūzas skatapunkts uz savu apgarojamo dzejnieku bija ļoti šarmants.

Lilija Berzinska „Filenoms”  Neliels stila meistarības kritums salīdzinot ar iepriekšējiem stāstiem. Fantāzijas pieeja teorijām par iepriekšējo dzīvju atcerēšanos… un kādas sekas tas var radīt.

Jānis Valks „EMP” Kas notiek ar pasauli, kad pazūd elektrība? Interesants tēls ar humoristisku balsi, kas vada jauno ikdienu pārbūvētā radiostudijā. Ar pulsu nedienas nebeidzās, klimants mainās, un viņam jādodas ceļā uz dzīvošanai piemērotāku apvidu. Kā izrādās, hadronu kolaidera avārija ir mainījusi pasauli teju līdz nepazīšanai.
Pievienojos citiem – šo darbu labprāt lasītu arī izvērstā veidā. Cerams, Jānim uznāks iedvesma to kādu dienu izstrādāt tālāk vēl vienā grāmatā.

Ieva Melgalve „Jēzus ķirzaka” Jāsaka kā ir – pilnīgs „kas pie velna??”, bet man patīk. Ar Ievu sen esmu iemācījusies neiespringt un vienkārši lasīt. Dažiem patiks, dažiem varbūt nē. Filozofiskiem dvēseles stāvokļiem, nedaudz high reizēm, vai vienkārši cilvēkiem, kas apzinās, ka fantāzija nekur nav ierobežota un piesieta kādām normām.

Lāsma Ģibiete „Torņakalna dvēsele” Vienkāršs pastāstiņš atgadījumam ar meitenes spoku. Tāds pozitīvs un viegls, pārējo vidū. Īpaši gan arī nepaliek atmiņā.

Lūsija Nīdvāla „Smiekli” Izteiksmīga valoda un vide, klasiskās fantāzijas kanonos. No stāstu krājuma prezentācijas pasākuma atceros, ka autore atklāja, kāds tad ir tas vārds. Bet es neatceros, neatceros…

Arnis Buka „Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi” Vienā teikumā – „Šis nav šausmu žanrā??” Divos vārdos – sasodīti labi!

Ģirts Šimanauskis „Rakstāmgalds” Vēl viens īss atgadījuma pārstāsts dažādībai. Atgādinājums, ka kopā ar lietotām mēbelēm iegādājies arī to pagātni.

Ilze Eņģele „Luna Mare” Favorītu pulciņa dalībnieks. Pēc tam var ieraudzīt meistarīgo foreshadowing, kas noved pie beigām ar blīkšķi. Esiet uzmanīgi ar uzņēmuma izvēli, kas pārraudzīs jūsu vecumdienas.

Inga Znotiņa „Atklātie” Vairāk kā maza ainiņa, bet absolūti šarmanta un jautra citu planētu atklāšana.

Dace Znotiņa „Deja ar citādo” Fantastika ar mīlasstāstu. Vērtējumā ierindojas kaut kur pa vidu, bet Breta tēls atmiņā paliek.

Armands Skutelis „Zagļi” Sākas ar LTV1 skatīšanos un tad pēkšņi parādās lidojoši auto un laika ceļošana. Nekāda vaina, darbība divās laika straumēs un galvenais – Latvijā. Pluss vien par to, ka autors uzdrošinās strādāt ar vietējo vidi fantastikas un nedaudz futūrisma mērcē.

Ginta Orinska-Spirģe „Saucējs” Nedaudz haotiski, mani neaizķēra. Derēs tiem, kas patērē fantastiku un distopiju lielos apjomos.

Mārīte Štāle „Buļ”  Piezīmēs stāv vienīgi vārds „eh”, laikam konstatēju faktu, ka neesmu auditorijā. Kaut kādā ziņā līdzīgs ar „Jēzus ķirzaku”. Katrā ziņā, ūdens skatapunkts ir vēl kas nebijis.

Rihards Buivids „Ķivere” Ļoti patīk ideja! Fantastika, kas spēlējas ar realitātes un vēstures veidošanu + apsveicamā Latvijas darbības vide.

Guntis Eņģelis „d3” Stāsts no bariņa, ko izbaudīju un ar kuru varēja pasmieties. Nedaudz nenopietna ceļošana kosmosā. Cik nu nenopietna var būt izbraukšana cauri Pelēkajam Caurumam, kā laikā izslēdzas visas sistēmas. Varētu dot 10/10 vien par to, ka darba kulminācija norisinās ap rokraksta izšķiršanu. Vai tur ir mazais „c” un lielais „B”? Vai tomēr mazais „d” un lielais „B”? Vai varbūt tas nemaz nav „B”, bet gan „3”? Rakstošā tauta sapratīs, pasarg Dievs, mēs tur visi esam bijuši. Cīņa ir īsta.

Atis Gūtmanis „Cilpa” Satriecoša, spēcīga, saldsērīga fināla nots stāstu krājumā. Vēl ilgi nespēju izmest no prāta. Divi vīri dodas misijā ap Jupiteru, lai gan to pētītu tuvāk, gan reklamētu komerciālos kosmosa reisus nākotnei. Plāns nenorit kā iecerēts…

Tas nu būtu viss. Ļoti ceru, ka tikai pagaidām. F&F autori Latvijā rodas arvien vairāk, tāpēc ceru, ka stāsu izlases taps vēl un vēl. Nepiekrītu, ka šis krājums būtu vājāks – tas ir tikai citādāks. Dažādība ir tieši tas, kas mums vajadzīgs. Šo var droši ieteikt draugiem un paziņām, katrs atradīs ko savu. Kādā brīdī sapratu, ka lasu ar tādu aizrautību kā populārus ārzemju meistarus. Mūsējie var!

Līga Sproģe, vilkamidzenis.wordpress.com, 16.03.2015.