Kārojas zaļuma rudens drūmajā pelēkumā? Laiks iziet no ierastās
literatūras lauciņa un nobaudīt svaigu kumosu no bērnu fantāzijas
plaukta! Tiem, kas vēl nav lasījuši par
Tobiju Lolnesu būtu laiks apkaunēties un labot
šo kļūdu.
Jāsaka, kad pirmoreiz uzzināju par Tobiju Lolnesu, pati biju
nonākusi līdz domai – kā būtu, ja cilvēks būtu tik mazs (vai koki
tik lieli), ka mēs varētu pārvietoties pa šiem satriecošajiem zaru
labirintiem? Varbūt tāpēc man Timoteja Defombela radīto pasauli
izdevās uztvert nekavējoties; kā dzirdēju draugi brīdi jutušies
dezorientēti.
Tobija stāsts ierauj sevī ar tādu pašu spēku ar kādu mizgrauži
uzklūp koksnei. Būdams pusotru milimetru garš un trīspadsmit gadu
vecs, puika ir spiests vienatnē ceļot uz tālākajiem Koka apvidiem,
jo viņu vajā visa viņa tauta. Kāpēc? To mēs pakāpeniski uzzinām
viņa piedzīvojumu un atmiņu gaitā.
Kaut gan grāmatas mērķauditorija ir bērni, šī darba situācija
sasaucas ar kāda zināma burvju puisēna – vecāki būs tikpat
aizrauti, kā viņu atvases. Daudzas tēmas mazajiem lasītajiem varbūt
neliksies tik svarīgas un amizantas kā pieaugušajiem. Īstas
lasītāja debesis piedzīvoju jau 57.lpp, kad autors sāka spēlēties
ar kosmosa teorijām. „ Tobija tēvs aizstāvēja trako pieņēmumu
par to, ka Koks aug. Tā bija viena no nepateicīgākajām tēmām, par
kuru savā starpā strīdējās visi zinātnieki. Vai Koks mainās? Vai
tas ir mūžīgs? Kā tas ir radies? Vai pasaules gals ir iespējams?
Un, pats galvenais: vai pastāv dzīvība ārpus Koka?”
Grāmatas valoda ir viegla, un piedzīvojumi seko pārdzīvojumiem elpu
aizraujošā tempā. Šis nebūt nav viegls stāsts, tāpat kā Tobija
dzīve ir daudz smagāka nekā tādā vecumā jebkurš bērns būtu
pelnījis. Viņa vecāki ir apcietināti un notiesāti uz nāvi, puikam
tālajā ceļā un apņēmībā viņus glābt, nākas izlemt kam var
uzticēties un kam nē, piedzīvot intrigas un nodevības, satikt senus
draugus negaidītās vietās un nonākt dzīvības briesmās ne reizi
vien.
Lai arī cik bezcerīga būtu situācija, lai arī cik nomocīti mūsu
varoņi būtu, stāstā vienmēr vijas sirds skaidrība un cerība, kā arī
neuzbāzīgas norādes, ka esam atbildīgi par savu vidi un par
to ir jārūpējas. Kopā ar brīnišķīgajām ilustrācijām un humoru, tā
ir perfekta lasāmviela visa vecuma grāmatmīļiem.
Pēc pēdējā vāka aizvēršanas vēl ilgi būsiet stāsta varā un
nespēsiet sagaidīt nākamo daļu – jo nekas vēl nav beidzies, cīņa
par Koku tikai sākas!
Līga Sproģe, http://dgpyfrom.wordpress.com, 23.11.2012.