Kārojas zaļuma rudens drūmajā pelēkumā? Laiks iziet no ierastās literatūras lauciņa un nobaudīt svaigu kumosu no bērnu fantāzijas plaukta! Tiem, kas vēl nav lasījuši par Tobiju Lolnesu būtu laiks apkaunēties un labot šo kļūdu.

Jāsaka, kad pirmoreiz uzzināju par Tobiju Lolnesu, pati biju nonākusi līdz domai – kā būtu, ja cilvēks būtu tik mazs (vai koki tik lieli), ka mēs varētu pārvietoties pa šiem satriecošajiem zaru labirintiem? Varbūt tāpēc man Timoteja Defombela radīto pasauli izdevās uztvert nekavējoties; kā dzirdēju draugi brīdi jutušies dezorientēti.

Tobija stāsts ierauj sevī ar tādu pašu spēku ar kādu mizgrauži uzklūp koksnei. Būdams pusotru milimetru garš un trīspadsmit gadu vecs, puika ir spiests vienatnē ceļot uz tālākajiem Koka apvidiem, jo viņu vajā visa viņa tauta. Kāpēc? To mēs pakāpeniski uzzinām viņa piedzīvojumu un atmiņu gaitā.

Kaut gan grāmatas mērķauditorija ir bērni, šī darba situācija sasaucas ar kāda zināma burvju puisēna – vecāki būs tikpat aizrauti, kā viņu atvases. Daudzas tēmas mazajiem lasītajiem varbūt neliksies tik svarīgas un amizantas kā pieaugušajiem. Īstas lasītāja debesis piedzīvoju jau 57.lpp, kad autors sāka spēlēties ar kosmosa teorijām. „ Tobija tēvs aizstāvēja trako pieņēmumu par to, ka Koks aug. Tā bija viena no nepateicīgākajām tēmām, par kuru savā starpā strīdējās visi zinātnieki. Vai Koks mainās? Vai tas ir mūžīgs? Kā tas ir radies? Vai pasaules gals ir iespējams? Un, pats galvenais: vai pastāv dzīvība ārpus Koka?”

Grāmatas valoda ir viegla, un piedzīvojumi seko pārdzīvojumiem elpu aizraujošā tempā. Šis nebūt nav viegls stāsts, tāpat kā Tobija dzīve ir daudz smagāka nekā tādā vecumā jebkurš bērns būtu pelnījis. Viņa vecāki ir apcietināti un notiesāti uz nāvi, puikam tālajā ceļā un apņēmībā viņus glābt, nākas izlemt kam var uzticēties un kam nē, piedzīvot intrigas un nodevības, satikt senus draugus negaidītās vietās un nonākt dzīvības briesmās ne reizi vien.

Lai arī cik bezcerīga būtu situācija, lai arī cik nomocīti mūsu varoņi būtu, stāstā vienmēr vijas sirds skaidrība un cerība, kā arī neuzbāzīgas norādes,  ka esam atbildīgi par savu vidi un par to ir jārūpējas. Kopā ar brīnišķīgajām ilustrācijām un humoru, tā ir perfekta lasāmviela visa vecuma grāmatmīļiem.

Pēc pēdējā vāka aizvēršanas vēl ilgi būsiet stāsta varā un nespēsiet sagaidīt nākamo daļu – jo nekas vēl nav beidzies, cīņa par Koku tikai sākas!

Līga Sproģe, http://dgpyfrom.wordpress.com, 23.11.2012.