Drīzumā Apgāda Zvaigzne ABC fantastikas zvaigznājā iznāks vēl viens romāns jauniešiem – Veronikas Rotas „ Citādie ”. Izmantoju iespēju to izlasīt e-grāmatas formātā jau agrāk un noteikti neesmu vīlusies.

Antiutopiskā stāsta darbība notiek nākotnes Čikāgā. Cilvēki ir sadalījusies piecās kopienās – Nesavtīgajos, Taisnprāšos, Mācītajos, Sirsnīgajos un Drošsiržos, tādā veidā nodrošinot mieru un saskaņu. Katrai kopienai ir savi pienākumi un vieta sabiedrības iekārtā. Kad sasniegts sešpadsmit gadu vecums, pusaudžiem jāizvēlas, kurai kopienai pievienoties uz visu atlikušo mūžu. Vai palikt pie ģimenes, vai tomēr sekot sirds aicinājumam?

Romāna galvenā varone ir Beatrise no Nesavtīgajiem. Šī kopiena ir pašaizliedzības pārstāvji, kas palīdzēšanu citiem nostādījuši augstāk par savām vēlmēm. Viņi valkā pelēkas drānas un ir teju neievērojami. Beatrise tomēr nejūtas kā savā vietā, un kad pārbaudes rezultāti nosaka viņas iespējamo piederību pie veselām trijām kopienām, meitene izdara smagu izvēli par labu Drošsiržiem. Drošsirži ir pilnīgs pretmets Nesavtīgajiem – skaļi, nekaunīgi pārgalvji, kas pārvietojas lecot iekšā braucošā vilciKaut arī Beatrise pievienojas Drošsiržiem, viņa nav tikai šīs kopienas jauniesauktā. Tos, kuriem piederība uzrādās vairākās kopienās, sauc par Citādajiem. Kā izrādās vēlāk, šim statusam ir gan savas priekšrocības, gan apdraudējumi.

Stāsts galvenokārt koncentrējas uz Beatrises pārmaiņām jaunajā vidē. Drošsiržu jauniņajiem jāiztur gan fiziski, gan emocionāli un garīgi pārbaudījumi, lai kļūtu par pilntiesīgiem biedriem. Mērķis ir iemācīties savaldīt bailes un no tām atbrīvoties, nevis kļūt bezbailīgiem, jo tas nav iespējams. Jauniešu starpā ir konkurence, jo tikai labākie desmit tiks pieņemti. Tas noved pie savstarpējas izrēķināšanās un terora.

Un kas gan būtu jauniešu romāns bez mīlestības līnijas sižetā – Beatrise nokļūst sarežģītu attiecību mudžeklī ar vienu no instruktoriem – Kvartu. Lai gan tas bija daļēji paredzams, šoreiz ir interesanti pavērot pirmo mīlestību no nedaudz citāda aspekta: Beatrise ir uzaugusi kopienā, kur jebkāda veida intimitāte ir noplicināta līdz minimumam, un viņai nākas pierast pat pie parasta rokasspiediena.

Tuvojoties beigām, romāns atklāj savu patieso dabu. Šis nav tikai izklaidējošs darbs, kas spēlē uz katra vidējā indivīda vēlmi kļūt bravūrīgam, valkāt izaicinošas drēbes, iegūt pāris tetovējumus un darīt ekstrēmas lietas. Ja agrāk kopienas bija veiksmīgs risinājums vardarbībai un nesaskaņām, tā tas vairs ilgi nevar turpināties. Visu grupu ideoloģija ar laiku ir kļuvusi sagrozīta, vadoņi – varaskāri, un starp Mācītajiem un Nesavtīgajiem pieaug arvien lielāka politiskā spriedze. Mācītie izstrādā ļoti veiksmīgu plānu, kas iekļauj arī Drošsiržus…

Beigu notikumi kaut cik izpurināja lapās sakrājušos saldumu, kas vienubrīd jau sāka palikt par daudz. To vēl spēju saprast un laist gar ausīm, kā nekā runa ir par pirmo mīlestību utt., utjp. Kas mani tiešām samulsināja un nedaudz uzsita pa nervu – uzstādījums, ka būt par Citādo ir bīstami un savu piederību viņiem nekādā gadījumā nedrīkst atklāt citiem. Pienāk brīdis, kad galvenā varone rīkojas izcili muļķīgi, sevi nododot… taču tas nenoved pie gaidītajām sekām. Ceru, ka nākamājām daļām pietiks godaprāta to paskaidrot.

Noslēguma nodaļas labā ziņā atgādināja Bada Spēļu vēstījumu – nāve ir reāla un var notikt ar ikvienu, pat mums tuvajiem un pazīstamajiem. Prātā noteikti paliks arī dažas spēcīgas atziņas, piemēram – „Cilvēka prāts spēj attaisnot jebkādu ļaunumu, un tāpēc ir svarīgi uz to nepaļauties” un „Neviens nav ideāls – tā pasaulē nav iekārtots. Izskaužot kādu ļaunumu, vietā stājas cits.

Grāmata beidzas ne gluži ar „cliffhanger”, taču pietiekami spēcīgām pārmaiņām, lai liktu dīdoties gaidīt nākamo daļu.

Šī triloģija ir pavisam jauna, tāpat kā tās autore. Veronika Rota ir tikai 24 gadus veca, un „Citādie” ir viņas debija literatūrā. Pirmā daļa iznāca 2011.gada aprīlī, otrā – 2012.gada maijā, un noslēdzošā ir gaidāma šī gada oktobrī. Un tas nebūt nav viss – „Citādie” ir apstiprināti filmas adaptācijai, kas iznāks 2014.gadā. Pēdējo gadu fantastikas vilnis ir panācis savu, un ja grāmatai ir panākumi, tā pavisam iespējams nonāks arī uz lielajiem ekrāniem.

Neapšaubāmi, Veronika sevi ir pieteikusi lieliski, tādēļ lecam iekšā vilcienā, kamēr tas ir nedaudz samazinājis gaitu, jo turpmāk tas tikai uzņems ātrumu!

Līga Sproģe, http://dgpyfrom.wordpress.com, 15.02.2013.