Beidzot Latvijas fantāzijas autoru vidū ir pieaugums! Šogad pavasaris atnācis ar jauniem darbiem FF literatūras cienītājiem, viens no tiem – Visvalaža Voldemāra Jākobsona jeb Vivo romāns „ Noljāras kristāli ”.

Šis ir pirmais stāsts no cikla „Dimanta zobens”. Darbība norisinās tālā nākotnē – 4298.gada martā pēc Zemes laika un Šķelšanās 6998.gada pavasara otrajā mēnesī pēc Domhandas laika. Šīs divas pasaules, Zeme un Domhanda, ir saistītas jau kopš neatminamiem laikiem un vārteja starp tām ir nekas cits kā mūsu pašu Stounhendža. Ja vairākus gadsimtus abu pušu iemītnieki saskārās minimāli, tagad priekšā ir notikumi, kas šos paradumus var mainīt.

Viss sākās Domhandā jau aizlaiku laikos, kad pasauli apdraudēja dēmoni. Cīņas pret tiem rezultātā, tika radīti zobeni no Noljāras kalnu kristāliem, kuros ir ieslēgts dabas stihiju spēks. Zobenu izveidotājs Cirmens izgatavoja tiem enerģētiski piesaistītus gredzenus, kurus novārdoja tā, lai zobeni klausītu tikai attiecīgā gredzena īpašniekam. Viņš tiem piesaistīja arī daļiņu savas būtības, lai īstenie zobenvalži būtu tikai tie, kurus izraudzījies viņš pats. Zobeni ceļoja no viena īpašnieka pie nākamā pa asiņainu taku, jo varas kārotāji nogalināja zobenu īpašniekus, lai iegūtu to varu.  Turklāt tiem, kam piederēs visi pieci zobeni, piederēs arī absolūtā vara.

Laiks ritēja, taču zobeni tā arī neieguva savus patiesos saimniekus. Nu tie ir nonākuši līdz Zemei, lai gaidāmo nemieru nojautās cits pēc cita iegūtu sevis cienīgus īpašniekus. Viņi izrādās visai raibs pulciņš, kam jāmācās savā starpā sadzīvot. Gaisa kurjers Sedrs jau ir pazīstams ar Igru – meitene bija nonākusi pie viņa čūskas formā raganas lāsta iespaidā. Zefārs ir bagātas ģimenes atvase, kas pilnveidojis sevi neskaitāmās jomās un vienmēr grib noskaidrot lietas būtību. Smagārs ir zobenvalžu melnā avs, jo ieguvis vienu, viņš cer savākt visu komplektu, lai iegūtu spēku savā cīņā ar noziedzīgo pasauli. Tiesa, viņš tam izmanto diezgan radikālas metodes. Tieši tādēļ piektais zobenvaldis, Obzāns, reiz bija viņa māceklis, taču dezertēja no sava skolotāja.

Kamēr Sedrs, Igra un Zefārs vēl mēģina aptvert, kādos tieši notikumos ir ierauti pret savu gribu, Smagārs mēģina viņus sagūstīt, taču nokavē pavisam nedaudz – Obzāns jauniešus pārtver un nogādā drošībā. Beidzot apjautuši savas misijas būtību un nopietnību, viņi piedzīvo gan uzbrukumus gan iegūst necerētus sabiedrotos. Viens ir skaidrs – viņiem ir jādodas uz Domhandu, lai palīdzētu cīnīties pret tumsu turienes iemītniekiem. Domhandas diktators Mataau ir uz vienu roku ar Smagāru, kas uzdevumu atgriezt visus zobenus lielajiem Meistariem sarežģī vēl vairāk. Notikumi tiešām ir pārāk raibi, lai tos varētu secīgi pārstāstīt, tādēļ labāk lasīt pašam. Garantētas gan kaujas, gan mītiski dzīvnieki, gan fantāzijas klasika un jaunievedumi tajā.

Materiāls ir vairāk piemērots jauniešiem, brīžiem bīstami slidinoties uz klišeju taciņas. Autors pats ir tikai astoņpadsmit gadus vecs, tādēļ šoreiz uz to pieveru acis, un turu īkšķus, lai viņš pie sava stila piedomā un attīstās. Šobrīd rodas sajūta, ka teorijas un idejas viņam ir, tikai izpildījums pieklibo. Dodu plusus par vairākām lietām – Zefāru, jo dzīvojis sintētiskajā laikmetā, bet mīlējis dabiskas lietas, viņš tagad nokļūst salīdzinoši arhaiskajā Domhandas vidē, kur viss ir autentisks un pašsaprotams, nevis nopērkams par dārgu naudu. Igru – jo tikai divas nedēļas pēc izkļūšanas no čūskas ādas, viņai piedāvā kļūt par nākamo Čūsku pavēlnieci. (Ļoti ceru, ka autors izmantos šo tēla konfrontēšanas iespēju!) Prieks bija arī par būtņu dažādajiem veidiem, pieeju pūķu formām, maģiskajiem pārvietošanās paņēmieniem un atgriešanos pie grifiem, kas pēdējā laikā fantāzijas literatūrā pamesti novārtā – kā smejies, arī šeit, tikai citādā nozīmē.

Savā ziņā triloģijas pirmā daļa pēc satura bija prognozējama – spēju aptveršana, treniņi, pirmā sadursme ar pretinieku. Turpmākajās ir plašas un neskaitāmas iespējas, tāpēc šos darbus noteikti paturēšu redzeslokā. Ļoti ceru, ka autors pats ņems vērā atziņu no romāna: „ Varonība ir spēja izvēlēties starp „pareizi” un „viegli”.” Tagad viegli būtu turpināt dragāt  pa iesākto ceļu, taču nekādā ziņā pareizi. Uz mūsu fantāzijas autoru pleciem tomēr gulst atbildība veidot pozitīvu priekšstatu par šo žanru. Ne tikai – mūsu fantāzijas un fantastikas karotājiem ir misija popularizēt un iedzīvināt FF literatūru Latvijā, vienreiz par visām reizēm sakaujot neziņas un stereotipu tumšos spēkus!

Līga Sproģe, dgpyfrom.wordpress.com, 09.03.2013.