Šķita pavisam nesen, bet izrādās jau sen, lasīju Džastina Kronina "Pāreja", ko aprakstīju šeit. Toreiz alku pēc grāmatas turpinājuma un tagad to arī esmu sagaidījusi. "Divpadsmit". Pirmajā no triloģijas grāmatām nonācām samērā tuvā nākotnē, otrajā autors mūs noved jau simts gadus tālā nākotnē.

Stāsts ir par to, ka ASV armijnieki izdomāja meklēt zāles pret visām slimībām, kā arī iegūt sev superkaravīrus, tamdēļ inficēja dažus cilvēkus ar džungļos atklātu vīrusu. Situācija kļūst nekontrolējam un ASV ierastajai dzīvei pienāk gals, jo cilvēkus sāk tiesāt bariņš izsalkušu vampīrveidīgo. Šeit neatradīsiet salkanu mīlasstāstu starp pārdabiskām būtnēm, šeit ir šausmas šausmu galā. Kronins nesaudzē savus lasītājus ar aizplīvurotām ainām. Vardarbība ir atklāta un asiņaina. Pirmajā daļā varējām lasīt par izdzīvojušo kopienām, otrajā uzrodas vēl viena izdzīvojušo kategorija.

Šie sarkanači ir kaut kas starp parastajiem cilvēkiem un vīrusainajiem. Viņi izveidojuši sabiedrības iekārtu, kurā parastie cilvēki ir darbaspēks un barība. Īsāk sakot - šausmas! Stāsta patīkamā daļa - divpadsmit krīt un paliks tikai nulle, cīņa ar kuru pienāks noslēdzošajā triloģijas daļā. Pēdējās 70 lappusēs šķita, ka tūlīt, tūlīt vēl kaut kas notiks. Vēl viena asiņaina sadursme, kas radīs intrigu nākamajai grāmatai. Taču nē - viss ir mierīgi un ieiet paralēlā prāta dimensijā, kas laiku pa laikam iejaucas darba sižetā. Nojaušu, ka ar šādu neizprotamo varoņu prāta stāvokli arī sāksies trešā grāmata, kuras angļu nosaukums ir "The City of Mirrors" un tās iznākšana gaidāma 2014.gada 23.oktobrī.

Kopumā grāmata spēj noturēt spriedzi visā sešimtarkautko lappušu garumā. Iesaku jauniešiem un tiem, kuri vēlas aizbēgt kādā paralēlā realitātē.

Līva Alksne, lalksne.blogspot.com, 16.04.2014.