Kādreiz pērnā gada augustā rakstīju par Lorenas Oliveras grāmatu " Delīrijs", kamēr gaidīju iznākam otro daļu, pavisam aizmirsu, ka kaut ko gaidu. Nesen, aizdomājoties par nākamo smadzenes samērā atpūtinošo literatūru, atcerējos, ka ir taču grāmatas ar vairāk kā vienu daļu. Šoreiz blogā Lorena Olivera " Pandēmija " otrā no Oliveras triloģijas par zemi, kur mīlestība ir bīstama slimība.

Nav īsti jēgas atkārtot pamata sižeta līniju, to varat izlasīt paši manā blogā, atšķirot 2012.gada 15.augusta ierakstu. Vienā elpas vilcienā gan jāpiemin, ka Lēna dzīvo zemē, kur mīlestībai ir slimības nosaukums - Amor deliria nervosa. Šajā zemē cilvēkus pret šo nervozitāti raisošo delīriju padara imūnus 16 gadu vecumā, veicot īpašu procedūru. Lēna nesagaidīja procedūru, iemīlējās un bēga uz Mežonīgo zemi.

Par piedzīvojumiem Mežonīgajā zemē varat lasīt otrajā grāmatas daļā. Interesanti, ka stāstījums sadalīts divās daļās, kas vienlaikus pastāsta kā Lēna nokļuvusi tur, kur nu viņa ir nokļuvusi un kas noticis pēc viņas bēgšanas. Visnotaļ atzīstami ir sasaistītas "Pandēmija" ar "Delīriju" un pat pēc ilgākas pauzes, nav jāpārlasa pirmā daļa, lai saprastu, kas norisinās otrajā.

Kas vēl interesantāk, autore iedvesa tādu intrigu, ka nespēju sagaidīt, kad iznāks trešā, noslēdzošā, daļa par zemi, kurā mīlestība ir slimība. Trešā daļa "Rekviēms" (Requiem) angļu valodā tiks laista tautās 5.martā. Tagad tik jāsatur īkšķi un jāgaida, kad Zvaigzne ABC iztulkos latviešu valodā.

Kopumā, "Pandēmija" lasās vienlīdz raiti kā "Delīrijs" un galu galā ir mazliet par maz. Bet tieši tāpēc ir arī trešā daļa. Jālūdzas vien, lai autore ir izdomājusi, kā likumsakarīgi nobeigt stāstu. Lai neprasās pēc vēl...

Verdikts: jaunietēm patiks!

Līva Alksne, lalksne.blogspot.com, 04.03.2013.