Vai Jūs bieži aizdomājaties par pārdabiskām lietām? Vai Jūs
bieži atceraties Māru, Ūsiņu, Jumi un Jurģi? Es nē! Man ietiek arī
citu lietu par, ko domāt. Nīls Geimens uzskata, ka arī amerikāņiem
nav laika un nav vēlmes domāt par vecajiem dieviem, jo to vietā ir
nākuši jaunie dievi. "Šeit nav laba vieta dieviem!"
Pēc aptuveni divu nedēļu pūlēm, esmu pabeigusi fantastiska rakstura
fantāziju un dzīves pārdomu pilnu darbu. Sen neviena grāmata nav
lasīta tik ilgi kā Nīla Geimena "
Amerikāņu dievi ". Pagaidām šī grāmata
pieejama tikai e-formātā, bet no 12. septembra (ievērojiet, ka tā
ir trešdiena), pārdošanā nonāks arī drukātā versija.
Ilgo lasīšanu varam norakstīt gan uz to, ka man visu laiku ir
radušās svarīgākas lietas, ko darīt, piemēram, iemigšana autobusā
pa ceļam uz darbu ir patīkamāka nekā jebkura grāmata. Varbūt gan
miegs nāca nevis ikdienas slodzes un miega trūkuma dēļ, bet
grāmatas satura iespaidā? Nezinu. Diez vai. Šaubos, ka tā. Otrs
faktors, kas ietekmēja manu lasīšanas un aizrautības ātrumu,
noteikti bija tas,ka neesmu diža fantastikas cienītāja un šis,
šķiet, bija pirmais fantastikas gabals, ko esmu izlasījusi. Protams
dažu labu vēstures grāmatu vai skolas mācību literatūras saraksta
darbu arī var iekļaut fantastikas žanrā, bet šoreiz ne par
to.
Atmetot ilgo lasīšanu un tām līdzīgas lietas, jāsaka, ka galu galā,
man pat darbs iepatikās un bija žēl, ka tik ātri beidzās. Ja sākumā
mocījos ar vienu domu - kas iesākts, jāpiebeidz - tad vēlāk es jau
sāku meklēt to, kas parasti man patīk un tā ir vēsture un
nevēlējos, lai visas mīklas tiek atminētas un uzdotie jautājumi
atbildēti. Vēsturi meklēju mitoloģijas veidolā un mitoloģijas
Geimena darbā ir pārpārēm. Vesela čupa ar dieviem, kas savulaik
ieradušies Amerikā kopā ar ieceļotājiem - sākot ar īru leprekoniem
un beidzot ar Ēģiptiešu nāves dieviem. Lasot Geimenu, sapratu, ka
manas mitoloģijas zināšanās ir dziļi robi, pazinu vien reto no
pieminētajiem dieviem. Vajadzētu turēt pa rokai kādu mitoloģijas
vārdnīcu vai enciklopēdiju, tad varbūt labāk un dziļāk saprastu
notiekošo.
Tad nu, pārejot pie sižeta. Dievi vairs nespēj pastāvēt tā, kā to
spējuši savā vēsturiskajā dzimtenē, mūsdienu cilvēki vairs neziedo
bērnus, suņus, govis, citus cilvēkus vecajiem dieviem tā kā to
darīja agrāk. Vecie dievi tagad paši domā par savu iztiku un dara
to kā māk. Tagad pār pasauli valda jaunie dievi, viņi gan nāk, gan
iet, viņu spožums var būt īss, bet kritiens straujš, tomēr viņi
vairojas un vēlas padzīt vecos dievus. Tuvojas lielā vētra, jeb
lielā kauja. Vai jebkad esat domājuši par to kā fiziski var
izskatīties dievs? Geimens ir raksturojis dievus gan viņu
"normālajā" ikdienas veidolā, gan viņu pārvērtības, kuras parasti
cilvēkam nav lemts redzēt, vismaz ne vairs mūsdienās. Tas arī viss,
ko rakstīšu, jo citādāk būtu jāpārraksta puse grāmatas vai svešas
recenzijas.
Interesanti un izklaidējoši ir tas, ka sižeta darbība vienlaikus
noris vairākās vietās, turklāt gan tagadnē, gan pagātnē, gan vēl
kādā mistiskā laikā un mistiskās vietās, kas ir pastāvošas, bet
lietas tur notiek citādāk un nokļūt tur var nesaprotami. Tajā pašā
laikā brīžiem šķiet, ka nekas nenotiek vienlaikus, bet viss
rit pakāpeniski savu gaitu un patiesībā, atbilstoši sižetam, nav
pagājušas ne pāris nedēļas. Tomēr, neskatoties uz sajaukto laika un
telpas jēdzienu un izklāstu, nav grūtību izsekot sižetam un
notikumu pavērsienam. Diemžēl kaut kas man traucēja uztvert vārdu
spēles,kurām bija jānorāda uz turpmāku sižeta pavērsienu, līdz ar
to arī sanāca, ka līdz tās vai citas "mīklas" atrisinājuma es
nonācu tikai kopā ar grāmatas galveno varoni Ēnu. Man parasti kā
lasītājam patīk jau iepriekš atminēt "kurš ir slepkava", "kurš
apēda kūku" un tamlīdzīgas mīklas, vēl pirms līdz atminējumam ir
nonācis grāmatas varonis.
Nīls Geimens un "Amerikāņu dievi" noteikti patiks fantastikas žanra
cienītājiem. Geimens liks aizrautīgi lasīt pusaudžiem un
mitoloģijas faniem, jo pratis mitoloģiju izklāstīt neierasti
interesantā veidā. Ja es būtu redaktore, es vēl pievienotu beigās
mazo skaidrojošo mitoloģijas vārdnīcu, lai tādiem mitoloģiskiem
zābakiem kā es, vieglāka saprašana. Es noteikti pamēģināšu izlasīt
vēl kādu Geimena darbu, lai saprastu vai fantastika patiesi nav
mans žanrs, jo Geimens šķiet šādai pārbaudei īsti piemērots autors.
No pirmā acu uzmetiena mani jau sāk interesēt "Nekadiene".
P.S. Zvaigzne ABC kolektīvs ir parūpējies ne tikai par dažādu
intrigu radīšanu par un ap šo grāmatu, bet arī paši izveidojuši
savdabīgu prezentācijas video un arī intervējuši autoru. Saite uz
materiāliem un interviju ar Nīlu Geimenu šeit.
Līva Alksne, http://lalksne.blogspot.com, 30.08.2012.