Šoreiz esmu tikusi pie grāmatas vēl pirms tā iznākusi. Paldies
izdevniecībai Zvaigzne ABC par iespēju izlasīt grāmatu, kura mājas
lapā pagaidām atrodama vien sadaļā "drīzumā". Esmu pārliecināta, ka
Veronikas Rotas "
Citādie " (Divergent) Latvijā noteikti taps
par bestselleru. Tagad bez Džastina Kronina "Pārejas" ir vēl viena
triloģija, kurai nespēšu sagaidīt turpinājumu.
Šī grāmata ir jaunas amerikāņu rakstnieces debija literatūrā un,
manuprāt, viņa savu ceļu ir sākusi labi. Pat ļoti! Veronika Rota
dzimusi 1988.gadā, tātad vien gadu vecāka nekā es.
"Citādie" ir pirmā grāmata no triloģijas (kaut kas tiem autoriem ir
ar triloģijām), otrā daļa "Insurgent" (nojaušu, ka tulkojumā tie
varētu būt "Dumpīgie") angļu valodā iznākusi pērn maijā, bet
noslēdzošā daļa pagaidām bez nosaukuma gaidāma šī gada oktobrī. Tad
nu jācer, ka Zvaigzne ABC straujiem soļiem sekos angļu valodas
versijām un iespējami drīz laidīs tautās arī abus
turpinājumus.
Fantastisks stāsts par kopienu, kurā cilvēki nolēmuši atbilstoši
sev piemītošajām gara īpašībām sadalīties četrās kopienās -
Drošsirži, Sirsnīgie, Nesavtīgie un Mācītie. Katra kopiena izkopj
sevī vienu galveno īpašību, katrai kopienai tam ir sava metodes.
Patiesībā neviens no mums nevar aizbēgt no sevis, jo ikkatrā ir
maza daļiņa no visām īpašībām, bet starp nesavtīgumu un drosmi nav
nemaz tik liela atšķirība.
Jauniešiem sasniedzot 16 gadu vecumu, jāiziet īpašs piederības
tests un jāizvēlas sava nākotne, pievienojoties kādai no kopienām
vai paliekot kopienā, kurā esi piedzimis. Jāatceras vien, ka
kopiena ir pārāka par asinssaitēm. Lai arī romānā atklāts jauniešu
sevis apzināšanās process konkrētajā kopienā, manuprāt, varam vilkt
paralēles arī ar to kā jaunieši iet sevis izzināšanas ceļu arī
reālajā dzīvē. Daudz, ko ietekmē mūsu audzināšana, vecāki un vide,
kurā esam diendienā bijuši līdz pusaudžu gadiem, bet pienāk brīdis,
kad izlaužas arī tās īpašības, kuras auklē mūsu zemapziņa.
Lieliska grāmata, lai kārtējo reizi aizbēgtu no realitātes. Kaut
gan patiesībā ikvienas grāmatas uzdevums ir aizvest lasītāju citā
pasaulē. Veronikai Rotai tas izdodas tik labi, ka nespēju vien
atrauties no lasīšanas. Bez laba pamatteksta, nevar sanākt arī labs
tulkojums, tāpēc spriežu, ka redzes gleznas ir Rotas spalvas darbs.
Spilgti iztēlojos gan tumšās un padrūmās Drošsiržu ikdienas telpas,
gan pārgalvīgās izdarības, gan arī Nesavtīgo kopienas pieticīgo
dzīves veidu. Domāju, ka šis darbs vislabāk patiks jauniešiem, pat
tiem, kuri īpaši grāmatas nelasa.
Grāmatu neatraujoties, kopumā uz e-lasītāja rādīja, ka 416
lappuses, izlasīju apmēram pusotrā slimošanas dienā, bet atrauties
tāpat nevarētu - pat ja gribētu. Noteikti prasītos vēl ko plašāk
uzzināt arī par pārējām kopienām, bet nojaušu, ka ko tādu varētu
sagaidīt turpmākajās šīs autores grāmatās. Stāsts beidzās tik
aizraujoši, ka atkal jau esmu paspējusi izfantazēt neskaitāmus
scenārijus, kā to turpināt.
P.S. Kopš pērnā gada oktobra tiek uzņemta arī filma "Citādie",
skats varētu būt iespaidīgs.
Līva Alksne, http://lalksne.blogspot.com, 21.02.2013.
