Nemaz nezinu kā, lai uzrakstu par šo grāmatu, nepastāstot pārāk
daudz. Veronikas Rotas triloģijas
noslēdzošā grāmata atklāj visus noslēpumus un atbild
uz daudziem lasītāju jautājumiem, kas, iespējams, veidojušies,
lasot pirmās divas daļas. Par pirmo daļu "Citādie"
lasīju 2013.gada februārī, par to lasiet šeit, pie otrās daļas "Dumpinieki"
tiku jau 2014.gada janvārī un to aprakstīju šeit.
Viena izvēle dzīvē maina visu. No mīkstsirdīga labsirža vari kļūt
par drošsirdīgu trakuli vai no pašaizliedzīga nesavtīgā pāriet pie
taisnprāšiem, kas nekad nemelo.
Otrā triloģijas grāmata beidzās ar lielu intrigu, kas it kā
burtiski dažos teikumos pastāstīja par kopienu izveides
nepieciešamību un vēsturi. Tomēr trešajā daļā Trisa, Kvarts un vēl
daži cilvēki dodas ārpus žoga, lai noskaidrotu patiesību. Ja
atklāšu, kaut ko par noskaidroto, noteikti kādam sabojāšu
lasītprieku. Tāpēc neko nerakstīšu. Vien teikšu to, ka dzīve nebūt
nav tik mierīga kā cerēts vai vēlēts.
Par manām emocijām. Lasīju un nevarēju neizjust nepatiku par
neveiklajām mīlas un tuvības ainām. Vai tur vispār bija tuvība?
Varbūt. Varbūt arī nē. Katrā gadījumā salkanie teksti par Trisas un
Kvarta divvientulību uzdzina šermuļus un vēlmi lasīt vēl ātrāk. No
otras puses, varbūt labi, ka diezgan aši taisījos no tām prom un
necentos empātiski izjust kaisli līdz ar viņiem.
Patiešām ir maz ko rakstīt par sižetu, lai nesabojātu visu prieku
atklāt autores izveidoto puzli gabalu pa gabaliņam. Kaut kādā brīdī
sižets šķita pārlieku paredzams, tomēr kopumā pat ļoti baudāms.
Grūti gan bija ielekt atpakaļ stāstā, kura pirmās divas daļas jeb
sākums un pamats lasīts divu gadu garumā. Patīkamāk, manuprāt, būtu
nosēsties un izlasīt visas trīs daļas no vietas. Tad viss būtu
svaigāk atmiņā un arī trīsas pēc turpinājuma būtu patīkamākas. Otro
un turpmākās filmas, kas uzņemtas pēc šīm grāmatām arīdzan grasos
skatīties, kad tās iznāks. Tīri aiz ziņkāres - ko tad nu būs
izdomājuši ekrāna versijai. Tiesa pirmās daļas ekranizāciju vairs
neatceros.
Atļaušos ielikt citātu par kopienu raksturojumu, kas ļauj
aizdomāties arī par ikdienā sastapto cilvēku īpašībām.
"... ikkatra kopiena līdz ar tikuma iegūšanu kaut ko zaudē. Drošsirži ir bezbailīgi, bet nežēlīgi; Mācītie - gudri, bet uzpūtīgi; Sirsnīgie miermīlīgi, bet pasīvi; Taisnprāši - godīgi, bet neiejūtīgi; Nesavtīgie - pašaizliedzīgi, bet nomācoši.
- Cilvēce nekad nav bijusi nevainojama, tomēr ģenētiskās izmaiņas visu padarīja ļaunāku nekā jebkad."
Ja cilvēkam patīk "novest lietas līdz galam" tātad arī
izlasīt triloģijas pēdējo daļu, tad šī grāmata ir īsti vietā. Visi
trīs darbi kopumā, kā rakstīju iepriekš, nav slikts laika kavēklis.
Aizbēdz uz citu pasauli un attopies, ka šajā laiks jau nosodoši
ātri aizskrējis uz priekšu. Fantastikas, fantāzijas, antiutopijas
faniem un jauniešiem, domāju, ka patiks.
Līva Alksne, lalksne.blogspot.com, 16.12.2014.
