Pirmajā
latviešu autoru fantāzijas un fantastikas žanru stāstu
krājumā atrodami sešpadsmit stāsti, kuros 13 jauni
autori realizējuši idejas no pasakai līdzīgiem fantāzijas
lidojumiem, līdz dzīvei patālā nākotnē un saskarsmei ar ārpus Zemes
civilizācijām.
Protams, ka tādu notikumu latviešu literatūrā nevarēju laist garām
un ar izdevniecības gādību tiku pie šīs grāmatas. Man jau ir
neliela pieredze ar stāstu krājumiem, kuros apkopoti dažādu autoru
stāsti ar vienojošu tematiku, tāpēc zinu, ka nekad visi stāsti
nebūs vienlīdz interesanti un vienlīdz augstas kvalitātes. Tā nav
kāda vaina, viss drīzāk atkarīgs no katra lasītāja gaumes. Šim
stāstu krājumam piegāju ar zināmām bailēm, bet rezultāts izrādījās
labāks kā gaidīju. Dažas idejas pat šķita ļoti oriģinālas. Teiksim,
Daces Znotiņas “Ēšanas traucējumi” par mājas gariņu zeķēdāju.
Gribu pieminēt atsevišķus stāstus, kas man lika izbrīnā ieplest
acis un neiet laukā no prāta.
Citi piemin krājuma pirmo stāstu – Didža Sedlenieka “Kvarku
pavēlnieku” par zelta zivtiņu, kas nemaz nav zelta zivtiņa, bet man
vairāk patika viņa īsā, vieglu šausmu miniatūra “Cūka” par draugu
kopīgo iedzeršanu kādā rudens vakarā. Autoru gribas uzteikt par
asprātību abu stāstu nobeigumos. Lai gan nekā fantastiska “Cūkā”
nav, tomēr jāatceras, ka šausmu žanrs arī tiek pieskaitīts
fantastikai un fantāzijai.
Viļa Kasima “Nemiera gars” – cilvēki vairs nelasa grāmatas, bet
kādam grāmattirgotājam ir pilns pagrabs ar no grāmatām savāktām
emocijām. Nelegāla manta. Kuram grāmatmīlim gan šis stāsts nešķistu
ievērības cienīgs? Es vienīgi mazliet mulstu par beigām, bet šeit
autors pats drusku paskaidro stāstu. Patika izteiksmes stils,
noteikti gribētu lasīt vēl citus Viļa stāstus.
Santas Senkānes “Ledus” – visemocionālākais stāsts krājumā par
neiespējamu mīlestību starp cilvēku meiteni un ledus puisi Mēness
kolonijā. Mākslīgais intelekts pret dvēseli un jūtām. Veiksmīga
izvēle pasniegt šo stāstu dienasgrāmatas formātā.
Ko dod tas, ka tu saproti visu par atomiem un fiziku, ķīmiju un
matemātiku, bet nesaproti, kas ir prieks, skumjas,
bēdas?
Gunta Enģeļa “Krātiņš” – cilvēki cenšas kolonizēt Tampuras planētu,
bet drīz paši kļūst par pētāmiem objektiem lielu ziloņveidīgu
radījumu ķetnās. Varētu teikt,ka gandrīz vai klasisks zinātniskās
fantastikas paraugs par piedzīvojumiem uz svešas planētas. Ļoti,
ļoti patika un žēl, ka tas ir tikai stāsts nevis vairākus simtus
lpp. biezs romāns. Man šķiet, no “Krātiņa” varētu sanākt lielisks
romāns par cilvēku došanos uz Tampuru, gudrajiem tārpzvēriem un
citplanētiešu uzbrukumu.
Līgas Sproģes “Raiannonas turnīrs” par raganu (nevaru atrast labāku
apzīmējumu) sacensībām mani pārsteidza ar savu gaišumu un
labdabību. Reti sastopama parādība mūsdienu latviešu literatūrā.
Valoda pilnīgi vijās. Visa tā ņemšanās ar zālītēm, virumiem, rūnām
šķita tik mīlīga. Man ļoti gribētos zināt, kā Kalea dzīve iegrozās
pēc nokāpšanas Lejā, jo stāsts sniedza vairāk jautājumu nekā
atbildes.
Arņa Bukas “Purpura karaļa galmā” par baudu un izpriecu, bet arī
baiļu pilno dzīvi Purpura karaļa galmā, Ākstu, Uguns Raganu un
Dārzu ir viens no krājuma savādākajiem un pārsteidzošākajiem
stāstiem. Tāds maģiskā reālisma, pasakas un filozofiskas fantāzijas
savienojums, kurš laikam būtu jāpārlasa otro reizi, lai labāk
saprastu. Lai ko īsti Arnis gribēja ar šo stāstu pavēstīt, viņš to
ir izdarījis skaisti.
Mazliet jūtos vainīga, ka neesmu pieminējusi pārējo autoru stāstus.
Gribu uzsvērt, ka visiem, pilnīgi visiem man patika idejas. Jā,
bija daži stāsti, kuros man nepatika valoda un izpildījums, daži
stāsti šķita sasteigti, ideja ne līdz galam attīstīta, bet kopumā
labi ir arī tie stāsti, kurus nepieminēju. Bija interesanti.
Domāju, ka katrs šai krājumā atradīs stāstu, kas viņu uzrunās
vairāk par pārējiem.
Ceru, ka šādus stāstu krājumus mēs nākotnē sagaidīsim vēl, jo tā ir
ne tikai aizraujoša lasāmviela un iespēja jaunajiem autoriem
izpausties, bet arī lasītājam iepazīties ar viņiem un saprast, kura
rakstīšanas stils ir tīkams un ar cerībām gaidīt un meklēt autora
nākamos darbus.
Vērtējums: 4/5
Mairita Gurova, http://gramatas.wordpress.com, 11.02.2013.
