Pagāja divi gadi, un esam sagaidījuši otro latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājumu . Šoreiz krājumā iekļauti 20 stāsti. Blakus jauniem censoņiem, atrodami arī zināmāki vārdi – Jānis Valks, Ieva Melgalve, Ilze Enģele. Jāsaka, ka stāstu krājumu ļoti gaidīju un cerēju, ka būs tikpat labs kā “Purpura karaļa galmā” . Vilšanās nav, tomēr šoreiz stāsti neizraisīja tik lielu sajūsmu un nepalika atmiņā tik spilgti. Pārsteigums ir vairāki labi asprātīgie stāsti un (iespējams) pirmais stīmpanks latviešu literatūrā Daces Znotiņas izpildījumā.

Ints savā blogā ir īsumā pastāstījis par visiem krājuma stāstiem, tāpēc es atļaušos tikai pieminēt tos, kas manās acīs izcēlās uz pārējo fona.

Annas Kalnas “Domracis” – laba ideja lakoniskā izpildījumā par večuku, kurš savāc nomācošas domas un nogremdē tās jūrā. Stāsts, pēc kura izlasīšanas gribas mazliet iepauzēt un padomāt.

Jānis Valks “EMP” – it kā tipisks stāsts par postapokalipses pasauli, bet labi uzrakstīts. Autors šo stāstu varētu izvērst par romānu, jo sasodīti gribas zināt kā kaiju ēdājam klāsies aiz pilsētas robežām.

Ievas Melgalves “Jēzus ķirzaka” – neprasiet man stāsta saturu, jo neko nesapratu, bet man patika. Iespējams, ka jāpārlasa.

Lūsijas Nīdvālas “Smiekli” – stāsts par pusjukušu vīru pussabrukušā pilī mani uzrunāja visvairāk. Esmu ļoti patīkami pārsteigta par tik interesantu stāstu ar ievelkošu atmosfēru, kas manā acu priekšā izzīmējās kā glezna.

Arņa Bukas “Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi” – par monstru pārvērsts puisis un īpatnēja pasaule šo stāstu padara par visfantastiskāko šajā krājumā. Šis stāsts mani labā nozīmē uztrauca un pat raisīja zināmu nepatiku. Ja atceraties, tad pirmajā krājumā bija cits Arņa stāsts – “Purpura karaļa galmā”.

Ingas Znotiņas “Atklātie” – īss un patīkami asprātīgs stāsts par citplanētiešiem un bīstamajiem Zemes iedzīvotājiem.

Riharda Buivida “Ķivere” – tāds ikdienišķs stāsts par čaļiem autoservisā un neparastu ķiveri. Viens no stāstiem, kas atstāja pabeigtības sajūtu. Autors ir piedomājis pie stāsta kompozīcijas, dialogi sanākuši labi un dabiski, pavērsiens ar to ķiveri bija foršs.

Gunta Eņģeļa “d3″ – par to kā viss gandrīz beidzas slikti, jo kosmosa kuģim jālido cauri Pelēkajam caurumam un vienīgais rakstīt pratējs ir salauzis roku. Te velk uz veselu humoristisko kosmosa operu, ja autoram būtu iekšā tādu uzrakstīt. Dikti patika. Pirmajā krājumā man ļoti patika Gunta stāsts “Krātiņš”.

Kā jau tas stāstu krājumiem tipiski, ir labāki un ir vājāki stāsti. Daži diemžēl šķita sasteigti, nenoslīpēti, vai atstāja izrauta fragmenta iespaidu. Teiksim, Džeinas Tamuļevičas “Zilajos jūras vēršos” man ļoti patika sapnis par vēršiem, tomēr neesmu pārliecināta, vai tik tālā nākotnē mums joprojām būs tie paši sociālie tīkli. Tas “izsita” no atmosfēras. Starp citu, Instagram patikšanu atzīmē ar sirsniņām, nevis zvaigznītēm. Ja autori piestrādātu, varētu sanākt dažs labs interesants romāns vai garstāsts. Tāpat kā iepriekš, idejas man patika visiem, bet lielai daļai autoru vēl jātrenējas un jāslīpē talants. Labu fantastiku nav viegli uzrakstīt. Patīkami, ka ir arī vairāki stāsti, kuriem ne ko pielikt, ne atņemt – pārdomāti no sākuma līdz beigām.

Joprojām domāju, ka šādu stāstu krājumu ideja ir apsveicama un lieta jāturpina, jo šī ir lieliska iespēja jaunajiem autoriem izpausties un lasītājiem viņus iepazīt. Ceru, ka pēc pāris gadiem varēsim lasīt trešo krājumu.

Vērtējums: 3/5 (vidējā stāstu atzīme)

Mairita Gurova, gramatas.wordpress.com, 11.02.2015.