Sapņu cirks aicina naksnīgā piedzīvojumā melnbalti svītrotās teltīs, kur viesi var piedzīvot visu sajūtu svētkus. Var maldīties mākoņos, zīlēt nākotni, apbrīnot Ledus dārzu un gandrīz nekustīgās skulptūras, sajūsmā paplestām mutēm piedzīvot īstas burvestības un baudīt dažādus gardumus. Tomēr ne visiem šie ir svētki. Burvjiem Marko un Sīlijai cirks ir sacensību vieta un uzvarētājs var būt tikai viens.

„Nakts cirks” ir tik īpašs un Spīgana un Happynorelle jau tik labi ir par to uzrakstījušas, ka es vairs nezinu, ko lai rakstu. Piekrītu Spīganai, ka šī ir tuvākā lieta maģijai, ar kuru jebkad nonākts saskarē. Tāpat piekrītu, ka „Nakts cirks” patiks cilvēkiem ar bagātu iztēli.

Viss bija maģisks. Un šķita – tas nekad nebeigsies.

Lieki teikt, ka grāmata mani sajūsmināja. Tā mani aizrāva elpu aizraujošā ceļojumā līdzi Sapņu cirkam jau no pirmajiem vārdiem. Man šķiet, Erina Morgensterna pati ir burve un katrs viņas savītais (bieži vien īsais un konkrētais) teikums ir burvestība. Tas kā viņa raksta… šķiet tā neviens cits neraksta. Viņa neizplūst garos aprakstos un nevajadzīgās detaļās. Tā vietā viņa pāris vārdos noraksturo lietu vai darbību un lasītāja iztēlē tiek uzburta maģiskā cirka pasaule, ekscentriskie varoņi un kanēļa smarža.

Lai gan īsti netiek ļauts pietuvināties Marko un Sīlijai, un neko daudz ārpus maģijas un sacensības par viņiem nav iespējams uzzināt, tomēr man abi patika un es jutu viņiem līdzi. Sīlija pārvalda fiziskos elementus, bet Marko veido izcilas ilūzijas un kopā viņi skaisti papildina viens otru. Man patika arī visi pārējie tēli, savā ziņā pat Hektors Bouens un A.H.. Katrs no viņiem bija savādāks, ar savām interesēm, sapņiem, sāpēm. Varbūt pat labi, ka Marko un Sīlija nebija tik ļoti personiski, jo tad no cirka būtu vēl sāpīgāk atvadīties. Savā ziņā par grāmatas galveno varoni var uzskatīt Sapņu cirku, kur notiek burvju sacensība un ar kuru saistītas visu personāžu dzīves.

Manuprāt, par burvjiem un burvestībām ir grūti uzrakstīt, lai “neiebrauktu auzās”, nepārspīlētu, vai pārāk nesarežģītu buršanās procesu un iznākumu, tāpēc „Nakts cirks” ir labākais, ko par burvjiem līdz šim esmu lasījusi. Viss notiek tik nepiespiesti, nav nekādu melnu kaķu, varžu kāju, žurkas astu un vērmeles vārīšanas pusnaktī ar visādiem rituāliem. Te ir visīstākā un vissmalkākā maģija, kas neprasa paskaidrojumus, nevis kaut kāda veceņu pesteļošana.

Lēkāšana laikā starp notikumiem varētu apgrūtināt lasīšanu, tomēr man šķiet, ka pierastais lineārais laika attēlojums šim stāstam nederētu un nepiestāvētu. Aizrautīgam lasītājam, kurš seko līdzi tekstam, tas netraucēs. Viņš līdzīgi kā rêveurs sekos cirkam pa visu pasauli, būs vakarā pirmais pie vārtiem un paliks līdz rītausmai.

Īsti nezinu kā es jūtos par abu veco burvju ciniski izdomāto sacensību. No vienas puses tā man šķita negodīga, no otras puses – tā ir visa pamatā. Ja nebūtu sacensības, netiktu izveidots cirks. Sīlija neiemācītos pārvaldīt savas spējas un Marko visticamāk, nekad neienāktu burvestību pilnajā pasaulē. Nebūtu melnbaltās teltis un visi citi brīnumi, herr Tīsena radītais īpašais pulkstenis un sapņotāju kustība, ugunskurs un maģija, fantastiskās izrādes. Tomēr katriem svētkiem pienāk beigas un katrai spēlei ir savas likmes.

Es nevaru pieļaut, ka vieta, kas ir ļoti svarīga tik daudziem, tā vienkārši izdziest. Vieta, kas ir brīnums un mierinājums, un noslēpums – viss kopā, nekā tāda nekur citur nav.

Burvju spēles atrisinājums bija smeldzīgi skaists. „Nakts cirks” man atgādina tumšo šokolādi ar čili, siltas un tumšas augusta naktis ar zvaigžņotām debesīm, pārpasaulīgu mūziku, vissmalkākās mežģīnes, kaut ko vienlaicīgi netveramu un ļoti spēcīgi klātesošu, sapni, no kura negribas pamosties. Lai slavēti visi svētie grāmatu dievi, ka šoreiz mākslinieks ir izlasījis tekstu pirms ķerties pie grāmatas noformējuma radīšanas. Grāmatai ir ne tikai fantastisks vāks, bet arī ļoti simpātisks lappušu noformējums. Arī tulkotāja labi pastrādājusi. Lieku „Nakts cirku” mīļāko grāmatu plauktā.

Patiks visiem sapņotājiem un vieglas fantāzijas cienītājiem.

Vērtējums: 5/5

Starp citu, autores mājas lapā var lasīt nepublicētu fragmentu par cirka karuseli.

Mairita Gurova, gramatas.wordpress.com, 08.07.2013.