Kamēr vien pašmāju fantāzijas un fantastikas lauciņš patukšs,
jāpriecājas par katru jaunu literāro darbu šajā žanrā. Tāpēc es
ļoti priecājos par Lauras Dreižes triloģiju
“Danse Macabre”, kuras pirmo daļu
“Deja ar nāvi” man bija iespēja izlasīt dažas dienas
pirms tās iznākšanas. Uzreiz jāsaka, ka šī man ir pirmā iepazīšanās
ar autori un vienlaicīgi arī pirmā iepazīšanās ar stīmpanku.
Viss sākas ar augstdzimušas meitenes Viktorijas pārdrošu lēmumu
iestāties Maģijas akadēmijā, lai noskaidrotu patiesos tēva nāves
iemeslus un atriebtos slepkavam. Patīkami, ka galvenā varone ir
drosmīga un pārsvarā arī atjautīga, bet žēl, ka viņas rīcība ir tik
nepārdomāta. Viņas prātā viss ir vienkārši – nomaskējusies par
puisi viņa iekļūs Akadēmijā, iztaujās tēva bijušos kolēģus un … Jā,
ko tad tālāk? Tik tālu viņa neko nav izplānojusi. Viktorija rīkojas
impulsu vadīta un pārsvarā domā pēc tam, lai gan tiek cītīgi
uzsvērts, ka viņa “kaldina plānus”. Ejot uz veikalu iepirkties, man
ir pamatīgāks plāns, nekā viņai. Viktorijas neapdomīgā, sasteigtā
rīcība ir ļoti ērta straujai sižeta virzībai, tomēr man žēl, ka
autore izvēlējusies šādu varones raksturu. Labi, ka ik pa brīdim
patrāpās kāds labvēlis un palīgs, kas palīdz meitenei izkulties no
kārtējās ķezas. Saprātīgākais no tiem ir misters Glāss. Ak, šis
Taniels Glāss! Noslēpumains, tumšs, biedējošs – diezgan tipisks
“sliktais puisis”, lai būtu kurā iemīlēties. Tik tālu nekādu
pārsteigumu, līdz atklājas viņa noslēpums. Par to nu gan biju
iepriecināta un autorei cepumiņš.
Noslēpumu vispār romānā ir daudz un mani ļoti interesē, kā tie tiks
atrisināti. Vai tā būs politiska sazvērestība? Viena cilvēka
egoistiska ļaunprātība? Trakā profesora eksperiments? Varbūt vēl
kas cits. Intriga ir pamatīga, notikumi risinās strauji, tāpēc
grāmatu var izlasīt ļoti ātri. Tempā lasot, viss liekas brīnišķīgi,
ja vien apmierina galvenās varones personība. Jautājumi rodas pēc
tam.
Fantāzijas un fantastikas literatūrā nozīmīga loma ir pasaules
uzbūvei, lai lasītājs varētu saprast un iejusties svešajā pasaulē.
“Deja ar nāvi” darbība risinās alternatīvā Viktorijas laika
Anglijā. Pieļauju, ka it kā pazīstamās vides dēļ, autore pārāk
neiedziļinās fona izzīmēšanā. Man būtu gribējies vairāk uzzināt,
kāpēc šī pasaule ir tāda un kā tā darbojas. Ļoti interesanti bija
tie fragmenti, kuros autore apraksta kādas mehāniskas ierīces.
Laurai Dreižei vajadzētu turpināt rakstīt stīmpanku. Par maģijas
radīšanu un pielietošanu autore ir pacentusies vairāk izdomāt un
man ļoti patīk, ka tā nav vienkārši liesmas radīšana uz plaukstas
no nekā. Šajā pasaulē maģija prasa ilgas studijas, rūpīgu
gatavošanos, pamatīgu piepūli un praktisku pielietojumu sabiedrības
labā.
Pret autores stilu man īpašu iebildumu nav, kopumā man tas patika
un nejutos neveikli. Reizēm pavīd aizraušanās ar tēlainiem
salīdzinājumiem (literatūras skolotājām patiks). Varētu arī mazāk
koncentrēties uz emociju aprakstīšanu. Reizēm galvenā varone savās
emocijās kļūst pārāk haotiska. Neiedziļināšos loģikas robos, jo tad
nāktos atklāt pārāk daudz no sižeta, par ko jau pietiekoši ir
parūpējušās grāmatu anotācijas (lai ko jūs darītu, neejiet lasīt
par otro un trešo daļu, ja plānojat lasīt pirmo!). Ceru, ka uz
jautājumiem atbildes iegūšu “Zem mākslīgām zvaigznēm” un “Debesu
lauskās”. Viena epizode mani nepatīkami aizķēra un nesaprotu, kāpēc
tā bija vajadzīga, bet varbūt tā ir tikai mana pārspīlētā
interpretācija, tāpēc sīkāk pastāstīšu komentāros, ja kādam būs
interese.
Lai kādas ir manas iebildes, tomēr “Deja ar nāvi” ir aizraujoša un
pieklājīga atbilde ārzemju jauniešu fantāzijas romāniem. Nobeigumā
atliek vien teikt, ka kopumā man patika un ar nepacietību gaidu
turpinājumu. Labi, ka “Zem mākslīgām zvaigznēm” iznāks oktobra
sākumā, jo pirmā daļa beidzās ar nežēlīgu klifhangeri. Esat
brīdināti.
Vērtējums: 3,5/5
Mairita Gurova, gramatas.wordpress.com, 06.09.2015.