Ja
pirmā daļa beidzas ar nežēlīgu klifhangeri, ir
patīkami tik ātri dabūt savās rokās
otro daļu, lai uzzinātu, kas notiks tālāk.
Tiesa, izsmeļošā anotācija mazināja saspringumu, jo, manuprāt,
atklāja pārāk daudz, tomēr pārsteigumu tāpat pietika.
Tā nu sanāk, ka Taniels ar paglābto Viktorijas dvēseli nonāk
neviesmīlīgajā Lejaslondonā. Abi ir nāves briesmās, līdz atrod
negaidītu palīgu, kuram, protams, ir savtīgas intereses. Uz beigām
viss samudžinās pavisam traki un par pāris sižeta pavērsieniem
galīgi neesmu sajūsmā. Tie gan rada pamatīgu intrigu trešajai daļai
un būs interesanti vērot, kā autore visu atrisinās.
Par vienu varoni man bija pamatīgs pārteigums, bet galveno ļaundari
uzminēju pareizi un savā ziņā tas mulsina un skumdina. Tagad
galvenais jautājums – kāda ir motivācija? Kāpēc šim cilvēkam ir
vajadzīga Augšlondonas krišana? Ja autore ir ieplānojusi distopisku
revolūciju vai egoistiska varoņa pašapliecināšanos, tad tam nav
pietiekoša dziļuma un jēgas. Ja par jēgu, tad ar to vispār ir
švaki, tāpēc labāk nemaz neiedziļināties un vienkārši raut cauri kā
aizraujošu un vieglu piedzīvojumu literatūru.
Mazliet par galvenajiem varoņiem. Pirmajā daļā Viktorija bija
kaitinoša un ārkārtīgi pārgalvīga. Šoreiz ir labāk, jūtams, ka
meitene pamazām aug, lai gan līdz prātīgumam vēl tāls ceļš ejams.
Nekādas lielās nepatikšanas viņa nevar sastrādāt arī tāpēc, ka
grāmatas lielāko daļu vienkārši nav uz to spējīga. Ar Taniela tēlu
gan autorei kaut kas ir sajucis, jo gandrīz līdz grāmatas beigām
viņš īsti neuzvedas kā tas saprātīgais, zinošais Taniels, ko
iepazinām “Dejā ar nāvi”. Emocionālā putra vispār izskatās pēc
triloģijas vājās vietas. Emociju vai nu ir pārāk daudz, vai
neatbilstošas situācijai, vai arī varoņi neuzvedas tā, kā sākotnēji
raksturoti. Nu labi, es esmu piekasīga un viņi visu laiku nonāk
sarežģītās situācijās.
Kā jau tas otrajai daļai pieklājas “Zem mākslīgām zvaigznēm” atbild
uz dažiem jautājumiem, atrāda ļaundarus un sagatavo augsni
noslēdzošajiem notikumiem. Labi, ka līdz tam jāgaida tikai mēnesis,
jo arī šī daļa beidzas tikpat satraucoši kā “Deja ar nāvi”.
Vērtējums: 3/5
Mairita Gurova, gramatas.wordpress.com, 3.10.2015.