Kad iznāca “Aplis” es to palaidu garām nepamanītu. Varbūt būtu palaidusi garām arī otro daļu “Uguns”, ja Rīgā neierastos šīs jauniešiem domātās triloģijas autori. Uz tikšanos gan nebraucu, bet grāmatas paņēmu lasīt. Godīgi sakot, ieraugot lasāmo apjomu un tiekot cauri pirmajām simts lappusēm, baiļojos, ka esmu “iegrābusies”. Tomēr sižets uzņēma apgriezienus un lasīt kļuva arvien interesantāk.

“Aplis” Engelsfors #1

Engelsforsa – skaists nosaukums noplukušai zviedru pilsētai, kurā sešas meitenes tikko uzsākušas skolas gaitas ģimnāzijā. Viņām nav nekā kopēja, izņemot to, ka viņas vajā sens ļaunums. Kādu nakti, kad mēness kļuvis mistiski sarkans, kāds nezināms spēks viņas visas aizved uz pilsētas parku. Meitenes nezina, kā un kāpēc tur nonākušas, taču drīz vien kļūst skaidrs, ka citai bez citas viņām neizdzīvot, jo viņas ir Izraudzītās… (no oficiālās anotācijas)

Triloģijas pirmās daļas un, iespējams, visas triloģijas lielais trumpis ir smalkais un reālistiskais pusaudžu problēmu un attiecību tēlojums. Šī iemesla dēļ zviedru veikumu var droši ieteikt lasīt jauniešiem. Domāju, ka viņi meiteņu tēlos saskatīs paši sevi. Meitenes ir ļoti dažādas, tomēr nevienai dzīve nav tik skaista kā varbūt ārēji tas izskatās. Vienai šķiras vecāki, otrai vecāku nav vispār, trešā ir skolas izsmiekla objekts, ceturtā cīnās ar anoreksiju, piektā dara visu, lai būtu populāra, sestajai ir “lielā mīla”. Bija ļoti interesanti sekot viņu dzīvēm. Diezgan ilgi jaucu meitenes – spēju atcerēties viņu ikdienas problēmas, bet maģiskās spējas galīgi juka. Taisnību sakot, pirmajā daļā no maģijas ir diezgan maz, jo meitenes pašas zina ļoti maz un tikai mācās savas spējas izmantot un attīstīt.

Ar maģijas daļu gan neesmu tik apmierināta. Visa tā “o, esmu ragana” padarīšana šķita tāda samākslota un, manuprāt, meitenes to pārāk ātri un viegli pieņēma. Nepieminēšu spējas (ar tām gan viss ir kārtībā) un rituālus, lai neatklātu pārāk daudz. Gribu tikai pateikt, ka man tās darbības likās tādas nekādas. BET ņemiet vērā, ka man vispār ir problēmas ar raganām literatūrā un lielākoties visi raganu rituāli šķiet smieklīga pesteļošana un galīgi mani nepārliecina. Gaumes lieta. Man raganas krietni labāk patika citā nesen iznākušā jauniešu fantāzijas romānā. Lasot “Apli” visu laiku domāju, ka iznākums man patiktu labāk, ja autori pieturētos pie realitātes un nelīstu pārdabiskajā.

Vērtējums: 3,5/5

“Uguns” Engelsfors #2

Izraudzītās sāks otro mācību gadu ģimnāzijā. Visu vasaras brīvlaiku viņas ir aizturējušas elpu, gaidot dēmonu nākamo uznācienu. Bet draudi nāk no tās pues, no kuras viņas nekad nebūtu varējušas tos paredzēt. Aizvien skaidrāk kļūst redzams tas, ka Engelsforsā kaut kas ir galīgi aplam. Izraudzītās arvien ciešāk tiek saistītas cita ar citu, un viņām atkal tiek atgādināts, ka maģija nespēj ne mazināt nelaimīgas mīlestības sāpes, ne dziedināt salauztas sirdis. (no oficiālās anotācijas)

Paralēli meiteņu ikdienas problēmām skolā un mājās aizvien izteiktāka kļūst maģijas daļa – meitenes attīsta savas spējas, pilsētā ierodas raganu Padomes pārstāvji un ļaunie spēki, protams, nesnauž. Tie kuri ir izlasījuši otro daļu, noteikti piekritīs, ka “Pozitīvā Engelsforsa” bija zosādu uzdzenoša un atmiņā paliekoša. Uzvedina uz pārdomām par cilvēku apmātību ar idejām un pārlieku liela pozitīvisma kaitīgumu.

Meitenes kā raganas kļūst spēcīgākas un interesantākas. Neteikšu, ka viņas mani pilnībā pārliecināja, tomēr dažas darbības bija iespaidīgas un man patika. Visneskaidrākās joprojām ir Minu spējas, tāpēc domāju, ka trešajā daļā viņai būs izšķirošā loma cīņā ar ļaunumu. Kopumā “Uguns” ir labāks par “Apli” maģijas lietojuma ziņā.

Vērtējums: 4/5

Par abām grāmatām: nezinu kā tas panākts, bet nav jūtams, ka romānus rakstītu divi autori. Teksts lasās raiti, meiteņu tēli ir pārliecinoši un kopumā man patika. Mazliet baiļojos kā tiks atrisināta pēdējā cīņa ar ļaunumu, tomēr noteikti lasīšu arī trešo daļu. Atmetot savas pretenzijas pret raganu tēmu, varu saprast, kāpēc jauniešiem šī fantāzijas triloģija šķiet tik laba – grāmatas ir sarakstītas jauniešu valodā par jauniešiem saprotamām problēmām un tēli ir tādi, ar kuriem iespējams viegli asociēties. Un kāpēc gan nepiemest klāt aktuālo pasaules glābšanas tēmu, ko spēj paveikt tikai jaunieši, jo pieaugušie taču neko nesaprot un vispār nav nekam derīgi?

Mairita Gurova, gramatas.wordpress.com, 27.04.2014.