Galvenais varonis, vienkāršs amerikāņu puisis, Ēna tiek ātrāk
izlaists no cietuma, lai paspētu uz sievas Loras bērēm. Lidmašīnā
viņš iepazīstas ar īpatnēju vīru, kurš sevi dēvē par misteru
Trešdienu, kurš Ēnam piedāvā darbu. Pēc neveiksmīga mēģinājuma
atkratīties no uzmācīgā vīreļa, Ēna piekrīt strādāt par Trešdienas
šoferi un palīgu. Viss kļūst aizvien savādāks pēc Černoboga un trīs
māsu apciemojuma. Ēna redz savādus sapņus, uzrodas mirusī Lora,
viņš tiek nolaupīts, ar viņu runā televizors, abi ar Trešdienu
izkrāpj naudu pie bankas…. Ēnam ļoti gribas izvairīties no
nepatikšanām, bet viņš nokļūst pašā nepatikšanu epicentrā. Lai cik
neticami viss liktos, atliek vien ticēt. Tuvojas vētra: gaidāma
cīņa starp vecajiem un jaunajiem dieviem.
Ļoti grūti uzrakstīt par šo fantasy romānu tā, lai raksts nebūtu
pilns ar spoileriem. Man nebija nekāda priekšstata un cerību
attiecībā uz “
Amerikāņu dieviem ”, vienkārši pakļāvos
vispārinātiem slavinājumiem. Un jāsaka, ka nenožēloju. Romāns ir
lielisks, asprātīgi un veikli uzrakstīts, notikumu pavērsieni
pārsteidz. Vienlaikus Geimens liek padomāt par mūsu
patērētāj-sabiedrības tukšumu un trulumu. Jaunie dievi jūtas vareni
(Pilsēta, interneta, telefona, lielveikalu, tv un citi), tomēr daži
jau saprot, ka drīz viņus aizmirsīs, jo vietā nāks vēl kas jaunāks
un aizraujošāks. Arī Ēna to iemet viņiem sejā: “ šodienas
nākotne ir rītdienas pagātne”. To, kas skaitās jaunums šodien,
rīt jau tiks aizmirsts: “Mainies vai mirsti, attīstīsies vai
iznīksi”.
Šie jaunie, iedomīgie dievi iedomājas esam pārāki par senajiem
dieviem, kurus sev līdzi atveda tie, kas ieradās Amerikā.
- Kad cilvēki devās uz Ameriku, paņēma
mūs sev līdzi. Atveda mani, Lokiju un Toru, Anansi un Lauvu dievu,
tāpat arī leprekonus, koboldus un banšijas….
Senie dievi pamazām tika aizmirsti, bet viņi joprojām dzīvo starp
cilvēkiem. Viņi gan neizskatās pēc pārpasaulīgām, mītiskām būtnēm.
Parasts večuks, gotu meitene, prostitūta, narkomāns, dzērājs,
apglabāšanas kantora darbinieki, kaķis izrādās vienas vai otras
tautas sen aizmirsts dievs, dieviete vai kas līdzīgs. Viņi ēd,
dzer, pīpē, nodarbojas ar seksu un uzvedas kā jebkurš no
mums.
Skatīsimies patiesībai acīs un atzīsim,
ka lielas ietekmes mums vairs nav. Kaut ko nočiepjam, paņemam un
kaut kā iztiekam, atkailināmies, pārdodam miesu, pārāk daudz
dzeram, nosūknējam degvielu, zogam, krāpjamies, eksistējam
sabiedrības nomalē. Vecie dievi šeit, jaunajā bezdievju
zemē.
Šo fantastisko būtņu cilvēciskums man šķita ļoti aizkustinošs un
padarīja šo romānu atšķirīgu no citiem fantasy romāniem. Viss
liekas tik normāli, ka pat īpaši nebija jābrīnās par jaunu dīvaiņu
parādīšanos. Līdzīgi kā sapnī – tu vienkārši pieņem, ka tā ir
jābūt. Bija tikai divas vietas, kas mani pamatīgi pārsteidza. Šī
bija viena no tām grāmatām, kuras es vairāk “skatījos” nekā lasīju
un aina ar taksometra šoferi ifrītu – džinu un musulmaņu tirgotāju
bija, maigi sakot, negaidīta :D Otra pārsteidzoša vieta bija
grāmatas beigas, kad atklājās patiesie notikumu iemesli. Pašas
nozīmīgākās šai romānā ir detaļas. Visa romāna garumā tiek
pasviestas informācijas druskas, kas ļauj uzminēt patiesību, lasot
es šos sīkumus piefiksēju, tomēr puzli neizdevās salikt līdz pat
pašām beigām. Tas priekš manis bija patīkams pārsteigums – nespēt
uzminēt notikumu attīstību un iemeslus. Tāda veikla detektīvintriga
autoram sanākusi.
Ļoti patika latviskais tulkojums. Lasīt bija viegli, negludumus
nejutu. Lasīju ar lielu sajūsmu, tomēr vai šī grāmata iekļūs manu
mīļāko grāmatu sarakstā rādīs laiks. Pašlaik ir sajūta, ka
“Amerikāņu dievi” lieliski izklaidē, tomēr sirdī uz ilgu laiku
neaizķeras. Varbūt tāpēc, ka nebija liela emocionāla
līdzpārdzīvojuma. Tomēr nepārprotiet – Ēna man patika, man pret
viņu nav nekādu iebildumu.
Noteikti pamēģināšu vēl kādu Geimena grāmatu, jo man patīk viņa
spēlēšanās ar fantastiskām lietām.
Vērtējums: 5/5. Iesaku vieglas fantasy un mitoloģijas
cienītājiem.
Mairita Gurova, http://gramatas.wordpress.com, 3.09.2012.