Mazpamazām pildās mūsdienu latviešu autoru fantāzijas
literatūras plauktiņš, un Linda Nemiera ir viena no tām jaunajām
fantāzijas žanra autorēm, kura var lepoties ar ievērojamu izdoto
darbu klāstu ( Vilcenes
stāsts, Lidojums, Septiņi, Kaķa
lāsts). Kaķis
maisā turpina sekot līdzi jaunas sievietes Leonīdas
Fēliksas gaitām, kas aizsākās grāmatā Kaķa lāsts.
Pēc pirmajā grāmatā aprakstītajiem vētrainajiem notikumiem,
Leonīdas dzīve ievirzījusies ikdienas sliedēs un pamazām viņai
izdodas sadzīvot ar savu otru dabu – reizi mēnesī pilnmēness laikā
Leo pārtop par kaķi. Pārvērtības skārušas arī Leonīdas ikdienas
ritmu – agra celšanās vairs nav problēma, ieguvums ir arī
atlētiskais augums, vien jāsamierinās ar kāri pēc piena un
nevaldāmi ātri augošo lieko apmatojumu. Leonīda strādā reklāmas
aģentūrā savas stingrās priekšnieces Viktorijas – baltkrievu
raganas – modrā vadībā. Negaidīti Leo tiek apsūdzēta nopietnā
nodarījumā pret vilkaču baru. Visi pierādījumi liecina pret viņu,
tomēr bara vadonis Rego Zvērs tic Leonīdas nevainīgumam un
apvienojot spēkus, viņi mēģina atrast īsto vainīgo.
Autores fantāzijas darbs no daudziem citiem atšķiras ar to, ka
darbības vide ir Rīga un tās apkārtne. Stāstā darbojas ikdienā mums
apkārt sastopami darba cilvēki – biroju darbinieki, apsargi,
apkopējas, veikalnieki, celtnieki, taču daudzi no tiem, kā izrādās,
ir pavisam citādas būtnes – vilkači, ūdens gari, sirēnas, divdabji.
Ticami atveidotie tēli un darbības apraksti liek lasītājam pavilkt
nost ikdienības priekškaru, sevi mazliet paķircināt un padomāt par
saviem līdzcilvēkiem – ja nu vienmēr perfektā izskata reklāmas
biroja vadītāja ir ragana tāpat kā Viktorija? Ja nu tas būdīgais,
skūtais vīrs ar muskuļotajām rokām ir problēmu risinātājs līdzīgi
kā Ingemārs Bomis? Vai mūžam nopietnais, savaldīgais būvfirmas
īpašnieks īstenībā ir vilkacis kā Rego? Galvenā varone – Leonīda ir
īsta pilsētas meitene, apveltīta ar laisku, nedaudz vieglprātīgu
raksturu (kaķa daba tomēr), spēj gan labsajūtā murrāt, gan
vajadzības gadījumā izlaist nagus, kā jau kaķenei pienākas. Man
ļoti patīk Rego tēls un ceru, ka viņš atkal parādīsies grāmatas
turpinājumos. Arī Leonīdas priekšniece Viktorija ir ļoti kolorīta
varone, vienmēr savā elementā.
Diena ne ar ko neatšķīrās no pārējām – lietus, migla un dzestrs vējš, kas bija pieteicies par manu frizieri, lai katru dienu es sāktu ar elegantu vējiem līdzi uz galvas.
Pateicoties dzirkstošajai un baudāmajai valodai, asprātīgajiem salīdzinājumiem, ticami attēlotai fantāzijas pasaulei, kas caurvijusi parastu rīdzinieku ikdienu un kolorīti atveidotiem personāžiem, šo darbu mierīgu sirdi varu ieteikt visiem latviešu fantāzijas literatūras patriotiem.
Pēc iespējas ātrāk vajadzēja atslogot Viktoriju. Viņa nupat sāka izskatīties izspūrusi – tas bija kaut kas, ko es nebiju pieredzējusi pat ļoti ekstremālās situācijās – kā, piemēram, toreiz, kad ūdens vedējs bija atvedis nepareizos bunduļus vai sienas ofisā nebija nokrāsotas īstajā baltajā tonī.
Lindas Nemieras izvēlētais stāsta pasniegšanas veids un radītā
pasaule ir ļoti kolorīta un spraiga, tajā pašā laikā rada viegluma
sajūtu un patīkamu noskaņu. Kādā intervijā autore ir minējusi, ka
plāno kopumā radīt piecas grāmatas par Leonīdas Fēliksas gaitām (šī
ir otrā), tāpēc priecīgi būs tie, kas alkst sekot līdzi Leo gaitām
arī turpmāk, tajā skaitā arī es.
Māra Bitāne, valkiira.wordpress.com, 30.09.2015.