Bailes. It kā negatīvas emocijas, no kurām būtu jācenšas atbrīvoties un turēties pēc iespējas tālāk, tomēr ne. Cilvēkiem paticis baidīties jebkuros laikos, arīdzan Viktorijas periodā, 19.gadsimtā, kura otrajā pusē tapuši Zvaigzne ABC izdotā mazā stāstu krājumiņā apkopoti seši spocīgi stāsti.

Visos stāstos figurē mirušu cilvēku vai dzīvnieku gari, kuri atriebj pāridarījumus vai nav raduši mieru un spēj ietekmēt dzīvo pasauli un pat veicināt daža laba nāvi. Stāsti ir vienkārša rakstura, ļoti liela baidīšanās nav gaidāma, drīzāk tāda viegla baiļu sajūtas  pakutināšana.

Pirmajā krājuma stāstā “Nešķīstais suns” no kapa atgriežas suns, lai atriebtos  sava saimnieka pāridarītājiem.

Stāstu “Tālsaruna” ieteicams lasīt tumšā istabā pie nelielas gaismiņas rudenīgā vakarā, tad, domājams, efekts būs tiešām labs. It kā vienkāršs stāstiņš par vīru, kuram nomirusi sieva, tomēr sievas gars sazinās izmantojot tālruni. Kurš pat nav pieslēgts pie savienojuma. Nojaušot stāsta beigas, tomēr nezināju, kā tās izpaudīsies, jāsaka, ne no tās puses, kuru paredzēju, tāpēc stāsts paliek atmiņā.

“Rēga ēna” – par ļaunu cilvēku, kuram  nodarījuma dēļ seko rēgs, līdz tiek saņemts pelnīts sods.

“Liktenīgais solījums” – diezgan interesants sižets, tāds riktīgi spocīgs stāsts par cilvēku, kuru pat nāve neattur no solījumu turēšanas. Kas no tā visa beigās iznāca – haoss un vienas vienīgas šaušalas.

“Ekspresis pulksten četros piecpadsmit” – mazliet satur detektīva elementus. Patika šis stāsts – par vīru, kurš ceļojot ar vilcienu sastop cilvēku, kuri visi uzskata par bezvēsts pazudušu jau vairākus mēnešus. Tomēr te bija viens savdabīgs elements, kurš laikam bieži spoku stāstos netiek izmantots – vēl dzīva cilvēka rēgs jeb pagātnes nospiedums, kas atspoguļojas reālajā laikā.

“Pavērtās durvis” – satur visus klasiskos spoku stāsta elementus – šerminošas aizkapa balsis, baisas spoku medības nakts tumsā, vecas drupas, kurās slēpjas nezināmais. Principā tāds riktīgi labs krājuma noslēdzošais stāsts, pie tam vienīgais ar laimīgām beigām. Pozitīvi!

Stāstu krājums noderēs kā viegla, izklaidējoša lasāmviela garajiem rudens vakariem. Grāmatiņas beigās atrodami citu Viktorijas laikmeta spoku stāstu nosaukumi un slavenākie tā laika spoku stāstu autori, tāpēc, ja ir vēlme, var pameklēt vēl kādus. Vai arī pāriet uz augstāka ranga spoku gabaliem (Stīvena Kinga “Zvēru kapiņi”, rrrrr, kā nekā, rudens vēl turpinās! :)

Māra Bitāne, valkiira.wordpress.com, 6.11.2015.