Bailes. It kā negatīvas emocijas, no kurām būtu jācenšas
atbrīvoties un turēties pēc iespējas tālāk, tomēr ne. Cilvēkiem
paticis baidīties jebkuros laikos, arīdzan Viktorijas periodā,
19.gadsimtā, kura otrajā pusē tapuši Zvaigzne ABC izdotā mazā
stāstu krājumiņā apkopoti
seši spocīgi stāsti.
Visos stāstos figurē mirušu cilvēku vai dzīvnieku gari, kuri
atriebj pāridarījumus vai nav raduši mieru un spēj ietekmēt dzīvo
pasauli un pat veicināt daža laba nāvi. Stāsti ir vienkārša
rakstura, ļoti liela baidīšanās nav gaidāma, drīzāk tāda viegla
baiļu sajūtas pakutināšana.
Pirmajā krājuma stāstā “Nešķīstais suns” no kapa
atgriežas suns, lai atriebtos sava saimnieka
pāridarītājiem.
Stāstu “Tālsaruna” ieteicams lasīt tumšā istabā
pie nelielas gaismiņas rudenīgā vakarā, tad, domājams, efekts būs
tiešām labs. It kā vienkāršs stāstiņš par vīru, kuram nomirusi
sieva, tomēr sievas gars sazinās izmantojot tālruni. Kurš pat nav
pieslēgts pie savienojuma. Nojaušot stāsta beigas, tomēr nezināju,
kā tās izpaudīsies, jāsaka, ne no tās puses, kuru paredzēju, tāpēc
stāsts paliek atmiņā.
“Rēga ēna” – par ļaunu cilvēku, kuram
nodarījuma dēļ seko rēgs, līdz tiek saņemts pelnīts sods.
“Liktenīgais solījums” – diezgan interesants
sižets, tāds riktīgi spocīgs stāsts par cilvēku, kuru pat nāve
neattur no solījumu turēšanas. Kas no tā visa beigās iznāca – haoss
un vienas vienīgas šaušalas.
“Ekspresis pulksten četros piecpadsmit” – mazliet
satur detektīva elementus. Patika šis stāsts – par vīru, kurš
ceļojot ar vilcienu sastop cilvēku, kuri visi uzskata par bezvēsts
pazudušu jau vairākus mēnešus. Tomēr te bija viens savdabīgs
elements, kurš laikam bieži spoku stāstos netiek izmantots – vēl
dzīva cilvēka rēgs jeb pagātnes nospiedums, kas atspoguļojas
reālajā laikā.
“Pavērtās durvis” – satur visus klasiskos spoku
stāsta elementus – šerminošas aizkapa balsis, baisas spoku medības
nakts tumsā, vecas drupas, kurās slēpjas nezināmais. Principā tāds
riktīgi labs krājuma noslēdzošais stāsts, pie tam vienīgais ar
laimīgām beigām. Pozitīvi!
Stāstu krājums noderēs kā viegla, izklaidējoša lasāmviela garajiem
rudens vakariem. Grāmatiņas beigās atrodami citu Viktorijas
laikmeta spoku stāstu nosaukumi un slavenākie tā laika spoku stāstu
autori, tāpēc, ja ir vēlme, var pameklēt vēl kādus. Vai arī pāriet
uz augstāka ranga spoku gabaliem (Stīvena Kinga “Zvēru kapiņi”,
rrrrr, kā nekā, rudens vēl turpinās! :)
Māra Bitāne, valkiira.wordpress.com, 6.11.2015.